„Netiek izslēgts variants, ka stacija nejauši nokļuvusi radara darbības zonā, kamdēļ megavatu liela impulsa iedarbības rezultātā atteicās darboties elektronika, kas pēc tam vairāk nespēja dot komandu dzinēju iekārtas ieslēgšanai,” izdevums citē kādu vārdā neminētu speciālistu.
Pēc laikraksta sarunu biedra vārdiem, runa ir par vienu no radariem, kas atrodas Kvadžaleinas atolā. Kopumā uz šī atola ir uzstādīti četri radari – ALTAIR, TRADEX, ALCOR un MMW, kas būvēti pagājušā gadsimta 60.-70.gados, kā arī jauna veida radars XBR, kura jauda ir jūtami mazāka. Par kuru tieši radaru ir runa, izdevuma sarunu biedrs nav paziņojis, atzīmējot vienīgi, ka zondes elektronikas iziešanas no ierindas brīdī radars izsekojis asteroīdus.
Pēc Komersant rīcībā esošās informācijas, „radara versija” nav vienīgā, tāpat tiek analizēti arī fizisku bojājumu vai īssavienojuma varianti aparāta barošanas sistēmā. Oficiāli komisija komentēt informāciju par radara iedarbību atsacījās. Tāpat laikraksta aptaujātie speciālisti nav spējuši novērtēt scenārija par radara iedarbību ticaību, atsaucoties uz informācijas par radaru trūkumu.
Jāatgādina, ka 9. janvārī intervijā laikrakstam Izvestija Krievijas valsts koncerna Roskosmos vadītājs Vladimirs Popovkins deva mājienu, ka aizvien biežākās Krievijas kosmisko aparātu avārijas varētu būt izraisījusi kāda ārēja iejaukšanās. Kā tieši tika notiek iedarbība un kas aiz tās varētu stāvēt, V. Popovkins nekomentēja.
Incidenta izmeklēšanas komisija darbu beigs 2012. gada 20.janvārī. Tās ziņojums vispirms tiks iesniegts Roskosmos vadītājam, bet pēc tam dokuments tiks nosūtīts vicepremjeram Dmitrijam Rogozinam, kurš pieprasījis, lai Krievijas Federālā kosmiskā aģentūra izmeklētu notikušo un atrastu konkrētus avārijas vaininiekus. Plānots, ka dokumentu publiskos 26. janvārī.
Jāatgādina, ka Fobos-Grunt 9. novembrī tika palaista no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā uz Marsa mēnesi Fobosu, bet tai neizdevās ieiet lidojuma orbītā uz Marsu. Zemes orbītā aparāts atradās līdz 15.janvārim, kad iegāja Zemes atmosfērā un sadega, bet nesadegušās atlūzas, ja tādas palika, iekrita Klusajā okeānā. Fobos-Grunt bija pirmais Roskosmos mēģinājums pēdējo 15 gadu laikā palaist starpplanētu staciju.