Akciju 7.septembrī organizē Eiropas lauksaimniekus vienojošā organizācija Cop/Cogeca, un plānots, ka tajā piedalīsies pārdesmit pārstāvju no Latvijas. Savukārt kopumā pasākums pulcēs vairākus simtus zemnieku, kuri akcentēs bezprecedenta situāciju piena, cūkkopības, lopkopības, augļu un dārzeņu nozarēs un pieprasīs tūlītēju rīcību no atbildīgajām Eiropas Savienības (ES) institūcijām.
Lai vienotos par kopīgu dalību akcijā, kā arī definētu prasības, rīt, 20.augustā, Lietuvā plānota Baltijas valstu kooperatīvu vadītāju tikšanās. Tās laikā tiks pārrunātas iespējas kopīgi vērsties pie Eiropas Savienības institūcijām, lai iegūtu atbalstu Krievijas pārtikas embargo radīto zaudējumu segšanai.
Kā norādīja LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece, kooperatīva Piena ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece, vienotas pozīcijas rašana Baltijas valstu vidū vienmēr ir bijis izaicinājums, bet vienlaikus ļoti nepieciešama rīcība.
"Jo īpaši aktuāli tas ir tagad, kad visas trīs valstis ir starp vissmagāk cietušajām no Krievijas sankcijām. Tikšanās laikā varēsim dziļāk izprast situāciju katrā valstī, saprast, kā varam sadarboties, ne tikai īstermiņā pieprasot zaudējumu kompensēšanu Eiropai, bet arī ilgtermiņā, realizējot kooperāciju Baltijas valstu līmenī, vienojoties par kopīgu piena pārstrādi," sacīja Aizsilniece.
Kā ziņots, saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis 50 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir apmēram 140 miljoni eiro.
Maskavas pārtikas produktu eksporta aizliegums, kas pirmo reizi tika ieviests 2014.gada augustā, aptver augļus, dārzeņus, gaļu, zivis, putnu gaļu un piena produktus.
Kā ziņots, piena iepirkuma cenas lejupslīde Latvijā sākās pērn rudenī, kas tika skaidrots gan ar Krievijas embargo piena pārprodukcijai, gan arī ar vispārējām tendencēm pasaules piena tirgos.
Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kuriem ciltsdarbam piešķirts 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,6 miljoni - minētais Eiropas Savienības atbalsts.