Eiropas Komisijas (ek)plāns samazināt starpsavienojumu maksu par mobilo
tālruņu zvaniem varētu pielikt punktu subsidēto tālruņu ērai, Briseli
brīdinājuši vairāki lielie Eiropas mobilo sakaru operatori. Tas varētu
radīt situāciju, ka vismaz simt miljonu eiropiešu vairs nevarēšot
atļauties nopirkt mobilo tālruni.
Eiropas Savienības (ES) telekomunikāciju komisāre Viviāna Redinga
pagājušonedēļ brīdināja telekomunikācijas kompānijas, ka "spiedīs uz
leju" starpsavienojumu maksu, lai vienādotu tarifus Eiropā.
Starpsavienojuma maksa ir kompāniju savstarpēji izrakstītie rēķini par
klientu zvanu novadīšanu konkurentu tīklam. Zvana saņēmēji prasa naudu
operatoram, no kura tīkla ienācis zvans, tas savukārt rēķinu piesūta
klientam.
Pārāk atšķirīga
Savienojuma maksa Eiropā ievērojami atšķiras. Kiprā par sarunas minūti klientam jāsamaksā divi eiro centi, bet Bulgārijā — deviņas reizes vairāk. Komisāre vēlas, lai starpsavienojumu maksa būtu vienu divu centu robežās pašreizējo vidēji astoņu centu vietā.
"Es gaidu lielāku konsekvenci un koordināciju, lai samazinātu mobilo tālruņu zvanu izmaksas par aptuveni 70% salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni," komisāres teikto citē aģentūra Reuters.
ES telekomunikāciju noteikumi paredz, ka EK ir tiesības saskaņot likumus, lai veicinātu konkurenci un palīdzētu patērētājiem. Pagaidām tā aprobežojusies ar rekomendāciju "izveidot simetrisku starpsavienojuma maksu, kas balstīta uz izmaksām, kādas rodas prasmīgam operatoram".
"SMS sūtīšana uz ārzemēm joprojām ir ļoti dārga. Patērētājiem jāmaksā vidēji 28 centi par īsziņu," vācu laikrakstam Westdeutsche Allgemeine Zeitung lēmumu mazināt cenu pamatoja V.Redinga, "28 centi ir daudz vairāk par 10—12 centiem, cik šis pakalpojums drīkstētu maksāt." Viņa saņēmusi sūdzības arī par datu pārraides izmaksām ārzemēs. Dažās ES valstīs par megabaitu informācijas jāšķiras no 11 eiro. V.Redinga ir pārliecināta, ka interneta laikmetā tik liela cena ir vienkārši neprāts.
Konkurences komisāre Nēlija Krusa mudinājusi dalībvalstis ieviest noteikumus, cik vien ātri iespējams, uzsverot, ka "uz objektīvu cenu orientēti tarifi palielinās konkurenci un nāks par labu patērētājiem". "Ņemot vērā gaidāmos ieguvumus, ieteikuma īstenošanas laiks ir būtisks," N.Krusa stāstīja aģentūrai AFP. "Mobilo sakaru starpsavienojumu maksas vienādošana visā Eiropā ievērojami samazinās izmaksas patērētājiem," amatpersonām piekrīt Eiropas patērētāju organizācijas BEUC pārstāve Monika Govēna.
100 miljonu bez telefona?
Sakaru operatori par šo iniciatīvu nav sajūsmā. Eiropas Telekomunikāciju tīkla operatoru asociācija (ETNO) izplatījusi paziņojumu, kurā izklāsta, ka neredz iemeslu tik radikālai cenu samazināšanai, jo mobilie sakari jau tā gadā kļūstot lētāki vidēji par desmit procentiem. Vairākas kompānijas brīdinājušas, ka patērētāji nebūšot ieguvēji no šī lēmuma, jo viņiem nākšoties šķirties no dažiem šodien iespējamajiem pakalpojumiem. Viens no tādiem būšot subsidētie telefoni, kurus tagad varot iegādāties par pārdesmit latiem tādēļ, ka kompānijas labi nopelna ar sarunu maksu.
Starpsavienojumi veido aptuveni piekto daļu no kompāniju ienākumiem, raksta britu avīze The Guardian un skaidro, ka britu kompānijas savā starpā vien "pārstumda" 2,5 miljardus mārciņu. "Ļoti iespējams, ka mobilā tālruņa iegūšanas izmaksas ies augšup, ja starpsavienojumu maksa tiks samazināta," pavēstīja Vodafone sabiedriskās politikas direktors Ričards Fīzijs. Viņš atgādināja, ka līdzīga sistēma darbojas ASV, tādēļ tur mobilā tālruņa uzturēšana esot dārgāka. Sarēķinot visus izdevumus, amerikāņiem minimālie tēriņi mobilo sakaru uzturēšanai esot ap 15 eiro mēnesī, bet eiropiešiem — 10 eiro. Pakalpojumu sniedzēji brīdina — ja telefoni kļūs dārgāki, no tiem būs jāatsakās aptuveni 100 miljoniem eiropiešu. To vidū galvenokārt ir bezdarbnieki un skolēni, kuri šobrīd izmanto pie tīkla piesaistītos bezmaksas vai mazcenas telefonus un maksā abonēšanas maksu vai tikai par sarunām.
Mūsējie nogaida
Daži pakalpojumu sniedzēji priecājas par EK priekšlikumu. Britu jaunākā un mazākā operatora — 3 — vadītājs Kevins Rasels The Guardian pavēstīja, ka starpsavienojumu maksa rada "mākslīgu grīdu", par kuru zemāk cena nevar noslīdēt. Viņš gan ir ieinteresētā puse, jo 3 pašlaik vairāk maksā konkurentiem, nekā iekasē no tiem.
Latvijas Mobilais telefons (LMT) viceprezidents Andris Forstmanis Dienai nevarēja prognozēt, kā EK iecere mainīs mobilo sakaru tirgu: "EK vēl nav izstrādājusi konkrētu plānu, kā papildus regulēt telekomunikāciju tirgu Eiropā. Vadoties tikai pēc informācijas, ka plāno striktāku regulējumu, ir grūti objektīvi spriest par ietekmi uz tirgu un iespējamām izmaiņām." Neskaidrības dēļ LMT vadība nav domājusi par izmaiņām mazcenas tālruņu politikā. "LMT nav vērsies Briselē ar brīdinājumu pārtraukt tālruņu subsidēšanu un joprojām piedāvā plašu LMT mazcenas mobilo tālruņu klāstu," teica A.Frostmanis.
Arī Tele2 neplāno radikāli mainīt nostāju, pat ja starpsavienojumu maksa ES teritorijā tiks samazināta. "Tele2 saglabās cenu politiku un piedāvās klientiem izdevīgākos sarunu tarifus, kā arī saglabās visas esošās priekšrocības, arī subsidētos telefonus," apstiprināja kompānijas mārketinga direktors Jānis Spoģis.