Lībijā cer uz musulmaņu vienotību

(piebilde- Bērtuļa nakts slaktiņs un Mediči kā iepriekšejā gadsimta veiktais Francijas "attīstības" darbiņš). Ko tad sabiedrības attīstības speciālistiem un vēstures traktētājiem vajadzēja transformēt- Merovingu valsts , tās dinastijas un sekojošo valstu - Neistrijas, Austrāzijas, Septimānijas un Burgundijas ievirzīšanu pareizā dzīvesveidā, domāšanā un pārvaldē. Un vēl virkni valstisku veidojumu, kuri netiek pieminēti. Un ar Hlodviga pieminēšanu tā Merovingu valsts vēsture pārsvarā aprobežojas. 2. Un vēl 'miglaināka ' ir Vandāļu valsts ( 429- 534 īsā, bet spožā pastāvēšana, valsts, kuras galvaspilsēta bija Kartāga, kura aptvēra Ziemeļāfrikas teritoriju, t.sk. L ī b i j a s teritoriju. Un, kad Bizantijas Belizars 533.gadā sāka ofensīvu, tās pilsētas un cilšu apmetnes, kur nebija Vandaļu garnizonu, pārgāja pretinieka pusē bez cīņas. Tā kā tā "vienotība" ir dziļi saknojusies. Bet tā valsts un tauta nozuda vai pazuda bez pēdām. 3. Vēl sagrozītāki ir Kordovas kalifāta un Granādas valsts vēstures traktējumi, īpaši kultūras, izglītības līmeņa un dzīves līmeņa raksturojumā, Jo tur praktizētais "multikulturālisms" praktiskā nozīmē un sasniegumi infrastruktūrā tiek noklusēti. Bet kad notiek TAS- tad tiek pārrakstīta vēsture un mēģina transformēt vēsturisko atmiņu. Un to pārsvarā dara primitīvi.

PĀRVEIDOTĀ VĒSTURE- " mums būs ļoti vienkārša politiskā dzīve". 1.Francija. Kardināls Rišeljē sāk Francijas iesaisti Trīsdesmit gadu karā, būdams katoļu kardināls un katoliskās Francijas valstvīrs ( kā nekā Marija Mediči un Bērtuļa nakts slaiktiņš), viņš sūta katoliskās Francijas armijas ( tolaik kaut kas neiedomājams) pret katoliskajiem sabiedrotajiem , iesaistoties protestantu pusē- pret katoliskajām Spāniju un Austriju. Vēsturē , daudzos literāros un mākslas darbos uzskatīts kā cīnītajs pret protestantiem un stingrs katoļu apkarotājs.. Toties arhīvos atrastie Rišeljē personīgie manuskripti par sabiedrības un pasaules attīstības sakarībām ir pretrunā ar pieņemtajiem uzskatiem un dzīvesveidu, kurš sakņojās līdz mūsdienām). 1659. gada 11. jūlijs Francijas kardināls Mazarīnī pavēl armijas daļām sagraut un nodedzināt Barberī pili, kura tiek "noslaucīta", tās eksistenci apliecina tikai pagajušā gadsimtā veiktie arheologiskie izrakumi un pētījumi, no kartēm sī apdzīvotā vieta pazūd, sekojoši vietas nosaukums tiek pārdāvēts. Tas, lai iznīcinātu pēdējās pēdas iznīcinātai dzimtai , uzurpetai varai un izzudušām valstīm. Mazarīnī tiek uzskatīts par progresīvu uzskatu valstsvīru daudzos vēsturiskos apcerējumos.

Paklau, author sprukstin, no kurienes tev sie murgi, kada dimesija to dzivo.

Pretī jāliek Visu Lībijai!

man, lasot autora optimisma pārpilnos rakstus, rodas sajūta, ka esmu iesēdies laika mašīnā un skatos padomjlaiku kinožurnālus par padomju tautas milzīgajiem sasniegumiem un darba uzvarām, kuras ar katru mirkli arvien vair;ak un vairāk tuvina komunisma iestāšanos. :D šīs idiles apstiprinošie vietējo stāsti ir tik pat ticami kā komentāri pie rakstiem par budžeta tapšanu Latvijā - tikai pēdējos lasot, varētu viegli uztaisīt ticamu reportāžu no mūsu Dievzemītes, kura attaisnotu nekavējošus NATO un krievu bumbvedēju uzlidojumus, lai sagrautu 100 tirānu varu un atbrīvotu apspiestos un pazemotos valsts iedzīvotājus no tiem! Pēc tam droši vien brašie un neapšaubāmi patiesību vēstošie ņevzorovi un citi vārda meistari prastu precīzi un patiesi dokumentēt vienkāršās tautas prieku un laimi

Es pārskrienu britu laikrakstiem, šo to no friičiem, ziniet, mani izbrīna Klimoviča padomiskā bezkaunība! Nav tā kā divdesmit gadus iepriekš, kad bija viena liela padomju patiesība, kuru sludināja klimoviča tipa rupori. Jautājums, cik klimoviča kungs saņem par šādiem meliem? Meli ir tik bezkaunīgi, ka jādomā, ka daudz nesaņem

Līdz šim citi rakstīja, ka lībieši galīgi NAV vienoti. Starp arābu iedzīvotājiem vien saskaitāmas ap 20 ciltīm. Kur tad vēl berberi un dienvidu tuaregi. Tā ka rakstā minētais profesors ir virtuāls, vai arī maskējies CIP darbinieks. Atis turpina veco dziesmu- bez komentāriem publicē it kā nejauši sastapta lībieša viedokli.

Tāds iespaids, ka Klimovičs savas "reporāžzas" no kautkādas paralēlās pasaules sūta. Uz Zemes esošie žurnālisti raksta pavisam ko citu. Ceru, ka finālā uzzināšu kur bij aizbraucis reportāžu autors.