Tramps otrdien ticies ar ASV Vides aizsardzības pārvaldes (EPA) vadītāju Skotu Pruitu, kurš iestājas par ASV izstāšanos no līguma, jo pretējā gadījumā "tas maksāšot amerikāņiem darba vietas". Savukārt trešdien Tramps tiekas ar ASV valsts sekretāru Reksu Tilersonu, kurš izstāšanos no līguma neatbalsta.
Jāatgādina, ka Tramps jau savā priekšvēlēšanu kampaņā kā vienu no solījumiem izvirzīja ASV izstāšanos no Parīzes klimata konferencē panāktās vienošanās. Pašlaik paziņojums par prezidenta lēmumu vēl neesot publiskots, jo tiek izstrādātas specifiskas detaļas un precizēts mehānisms, kā notiks ASV izstāšanās. Viena no amatpersonām, kas medijiem paziņoja par Trampa nodomiem, gan uzsvēra - kamēr nav publiska paziņojuma, nekas vēl nav līdz galam skaidrs, vēsta Politico.
Ja Tramps tik tiešām spers šādu soli, tā faktiski būs muguras uzgriešana tām 200 citām valstīm, ar kurām ASV panāca vēsturisko vienošanos iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas administrācijas laikā. Šādā gadījumā tā būs otrā reize pēdējo divdesmit gadu laikā, kad ASV panākusi vienošanos un parakstījusi starptautisku līgumu klimata pārmaiņu ierobežošanas jautājumā, un pēc tam no tā izstājusies. Iepriekšējo reizi, kad demokrātu prezidentu Baltajā namā nomainīja republikānis, proti, Džordžs Bušs jaunākais, viņš pieņēma lēmumu izstāties no 1997.gadā Bila Klintona administrācijas laikā parakstītā Kioto protokola.
Pasaules valstu līderi centās izdarīt spiedienu uz Trampu viņa vizītes laikā Eiropā, lai mudinātu ASV neizstāties no līguma, tostarp par klimata pārmaiņu problēmu ar Trampu runājis pāvests Francisks. Tomēr nu rādās, ka šie centieni varētu būt veltīgi.
Jāatgādina, ka pēc tam, kad ASV dēļ netika panākta vienprātība klimata pārmaiņu ierobežošanas jautājumos G7 līderu samitā, priekšvēlēšanu pasākuma ietvaros teiktās uzrunas laikā Vācijas kanclere Angela Merkele pauda vilšanos un norādīja, ka Eiropa vairs nevar pilnībā paļauties uz citiem, ar to, visticamāk, domājot ASV un Lielbritāniju.
oskars
Paši izgudroja,
nu nu