Eiropas Savienības līderi cer uz labākām attiecībām ar Krieviju
Eiropas Savienības līderi ceturtdien dosies uz Sibīrijas pilsētu Hantimansijsku, cerot, ka pirmā tikšanās ar pavasarī ievēlēto Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedjevu viņiem būs daudz sekmīgāka nekā agrākās sarunas ar viņa priekšteci Vladimiru Putinu. Brisele arī beidzot varēs paziņot, ka ir gatava izstrādāt jaunu ES un Krievijas sadarbības līgumu. Tomēr novērotāji pauž, ka pārliekam optimismam nevajadzētu būt, jo D.Medvejevs, kaut gan izplatījis cerīgus paziņojumus, grasās saglabāt Putina sākto kursu. Tāpat abām pusēm, piemēram, nāksies apspriest tādus jautājumus kā situācija Gruzijā.
V.Putina prezidentūras laikā ES piedzīvoja nepārtrauktu attiecību pasliktināšanos ar Krieviju. Taču ceturtdien un piektdien Hantimansijskā Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo cer likt pamatu jaunam sākumam. "Zīmes ir pozitīvas ekonomikas modernizācijā, valsts kontroles samazināšanā," uzsver Eiropas Komisija. Cerības uz to, ka šoreiz pavirzīsies uz priekšu, dod tas, ka beidzot ES valstis ir vienojušās sākt sarunas ar Krieviju par jaunu partnerības līgumu. Oficiālais starta šāviens sarunām par tā izstrādi tiks dots Hantimansijskā, taču reālās abu pušu sarunas sāksies nākamnedēļ. Pagaidām nav skaidrs, cik daudz laika šis darbs prasīs. Jāatgādina, ka šķēršļi tika atrisināti maijā, kad beidzot visas ES valstis piekrita dot mandātu jaunu sarunu sākšanai par Eiropas Savienības un Krievijas partnerības līguma noslēgšanu. Vispirms to bloķēja Polija, bet pēc tam Lietuva.
Tikmēr Krievijas vēstnieks ES Vladimirs Čižovs paziņojis, ka nenāktos cerēt uz straujām pārmaiņām abu pušu attiecībās. Intervijā The Financial Times viņš arī atzinis, ka abu valstu attiecībām par labu nenāk arī tas, ka šobrīd nav skaidrības, kas pēc īru pateiktā nē referendumā notiks ar Lisabonas līgumu. Viņš arī sacījis, ka notikušais nav "ES stipruma zīme". "Esot spēkā Lisabonas līgumam un esot skaidrākai ainai par to, kā ES ir organizēta, būtu bijis vieglāk runāt par līgumu. Es ceru, ka tas neatliks sarunu procesu," uzvēra M.Čižovs. Lisabonas līgums paredzēja ārlietu ministra un ārlietu dienesta izveidi, kas, pēc tā autoru domām, dos ES daudz skaļāku balsi sarunās ar trešajām valstīm.
Kā šonedēļ atzina ES amatpersonas, tās ir ieplānojušas ar Krieviju runāt par Gruziju un Abhāziju. "Mums būs stingra nostāja par to, ko nozīmē saglabāt Gruzijas teritoriālo suverenitāti," žurnālistiem sacīja ES pārstāvis, kurš nevēlējās minēt savu vārdu. Gaidāms, ka puses paliks katra pie sava viedokļa Kosovas neatkarības jautājumā. Vēl ārpolitikas sadaļā abas puses runās par Tuvajiem Austrumiem, Afganistānu, Irānu un Ukrainu. Sammita laikā plānots arī apspriest pārtikas un enerģētikas drošības, kā arī klimata pārmaiņu un pasaules ekonomikas jautājumus.