Marsa izpētes zonde Phoenix (Fēnikss) sekmīgi nolaidusies "sarkanās planētas" ziemeļu reģionā un atsūtījusi pirmos attēlus, lai palīdzētu zinātniekiem noskaidrot, vai uz Marsa ir dzīvībai labvēlīgi apstākļi. Zondes galvenais uzdevums būs izpētīt zem Marsa virskārtas esošo ledu, jo ūdens esamība ir galvenais kritērijs, pēc kā tiks vērtēta Marsa piemērotība primitīvu dzīvības formu eksistencei.
Mīkstā nolaišanās
Phoenix lidojums ir daļa no ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) īstenotā projekta Marsa izpētei. Zinātnieki jau sen mēģina pārbaudīt pieņēmumus, ka uz Marsa iespējama dzīvība. Visticamāk, iespējamiem atklājumiem nebūs nekāda sakara ar cilvēku fantāzijām par "maziem, zaļiem cilvēciņiem", tomēr Marsa izpētē tiek ieguldīta liela nauda. Phoenix projekts izmaksājis ap 420 miljoniem ASV dolāru, informē AP.
Phoenix lidojums sākās pagājušā gada augustā, un vairāk nekā deviņos mēnešos zonde veica 680 miljonu kilometru tālu ceļu līdz savam mērķim. Phoenix ir pirmā zonde, kas nolaidusies Marsa ziemeļu apvidū. Zinātnieki vēsta, ka uz Zemes šis apvidus būtu atbilstošs Grenlandei vai Aļaskas ziemeļiem. NASA izvēlējās šo Marsa apvidu, jo tas ir diezgan līdzens un bez akmeņiem, kas varētu bojāt zondi. Sekmīga zondes nosēdināšana uz Marsa virsmas bija ļoti sarežģīts uzdevums, jo pirms ielidošanas Marsa atmosfērā zondes ātrums sasniedza gandrīz 21 000 km/h, bet nolaišanos vajadzēja veikt nelielā ātrumā. Lidaparāts izmantoja izpletni un savus dzinējus, lai līgani nolaistos uz Marsa virsmas. NASA speciālisti vēsta, ka tā bijusi pirmā "mīkstā nolaišanās" uz Marsa kopš 1976.gada. Tas ir būtisks panākums, jo nākotnē līdzīgu nolaišanās veidu varētu izmantot arī cilvēku nogādāšanai uz Marsu.
Marsa ledus
Pēdējos gados Marsu sasniegušas arī NASA zondes Spirit un Opportunity, kam gan bija citi uzdevumi. Spirit un Opportunity bija mobilās zondes, kas braukāja pa planētas virsmu, savukārt Phoenix stāvēs uz vietas un mēģinās veikt izrakumus. Paredzams, ka zondes darbs varētu ilgt aptuveni trīs mēnešus. Zonde izmantos īpašu, 2,35 metrus garu robotroku, lai raktu līdz pat metru dziļas tranšejas.
Zonde savāks augsnes paraugus, lai veiktu tās ķīmisko un ģeoloģisko analīzi. Lielāko uzmanību zinātnieki pievērsīs Marsa ledum, kas varētu glabāt liecības par primitīvu dzīvības formu eksistenci. "Mēs neredzam ledu uz virsmas, bet domājam, ka redzēsim zem virsmas. Tas izskatās lieliski," vēsta Arizonas universitātes pētnieks Pīters Smits, viens no Phoenix misijas zinātniekiem.
Zinātnieku aprēķini liecina, ka ledus varētu būt jau 10 cm zem Marsa virsmas. "Misijas galvenais mērķis ir izpētīt, kas ir zem Marsa virsmas, kur gandrīz noteikti ir ūdens," intervijā BBC spriež projektā iesaistītais britu zinātnieks Toms Paiks.