Bonnere mirusi ASV pilsētā Bostonā, kur viņa pēdējos gados dzīvoja. Bonneres mirstīgās atliekas tiks kremētas un urnu ar viņas pelniem apbedīs Maskavas Vostrjakovas kapsētā līdzās Saharovam, informēja Bonneres piederīgie.
Maskavas Helsinku grupas vadītāja Ludmila Aleksejeva aģentūrai AFP svētdien teica, ka Bonnerei nesen veikta sirds operācija.
Jeļena Bonnere dzimusi Turkmenistānas pilsētā Mervā (tagadējā Mari), un sākumā viņas vārds bija Lusika Alihanova. Viņas tēvs bija armēnis Levons Kočarjans (Kočarovs), bet patēvs - armēņu komunists Gevorks Alihanjans (Georgs Alihanovs), kurš 1920.-1921.gadā bija Armēnijas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs, bet 30.gados ieņēma augstus amatus Kominternē. Viņš tika nošauts Staļina represiju laikā 1938.gadā. Jeļenas Bonneres māte bija komunistu aktīviste ebrejiete Rufa Bonnere, kurai 1938.gadā piesprieda astoņu gadu ieslodzījumu, ko viņa izcieta darba nometnēs Kazahstānā.
Otrā pasaules kara laikā Jeļena Bonnere bija medicīnas māsa padomju armijā, vēlāk absolvēja medicīnas institūtu Ļeņingradā (tagadējā Sanktpēterburgā) un strādāja par ārsti.
Bonnerei ir divi bērni - meita Tatjana un dēls Aleksejs, ar kuru tēvu Ivanu Semjonovu viņa šķīra laulību 1965.gadā.
1965.gadā Bonnere iestājās Komunistiskajā partijā, taču 1968.gadā, kad padomju spēki apspieda "Prāgas pavasari", viņa lēmumu iestāties partijā atzina par lielāko kļūdu savā dzīvē un 1972.gadā no kompartijas izstājās.
60.gadu beigās un 70.gadu sākumā Bonnere apmeklēja padomju disidentu prāvas. 1970.gadā Kalugā vienā no šādām prāvām Bonnere iepazinās ar kodolfiziķi un padomju disidentu Andreju Saharovu, ar kuru apprecējās 1972.gadā. 1975.gadā viņa ceremonijā Oslo Saharova vārdā saņēma Saharovam piešķirto Nobela Miera prēmiju, jo padomju iestādes Saharovam uz ceremoniju neatļāva doties. No 1980. līdz 1987.gadam Bonnere kopā ar Sahrovu bija izsūtījumā Gorkijā (tagadējā Ņižņijnovgorodā).
1976.gadā Bonnere parakstīja Maskavas Helsinku grupas dibināšanas dokumentus. Viņai bija liela nozīme, lai nogādātu Rietumos informāciju par padomju disidentu darbību.
90.gados, protestējot pret karu Čečenijā, Bonnere atstāja Krievijas prezidenta cilvēktiesību komisiju. Bonnere asi kritizēja bijušo Krievijas prezidentu un tagadējo premjerministru Vladimiru Putinu. 2010.gada martā viņa pirmā parakstīja Krievijas opozīcija atklāto vēstuli "Putinam ir jāaiziet".