Runājot par NATO attīstības plānu periodam līdz 2030.gadam (NATO 2030), Braže atzīmēja, ka tas iezīmē pārmaiņu procesu, lai padarītu aliansi gatavu nākotnes izaicinājumiem un spējai atbildēt arī uz draudiem. Viņa norādīja, ka valstis aktīvi strādā pie tā, lai 14.jūnija NATO līderu samitā Briselē tiktu pieņemti nepieciešamie lēmumi.
Braže norādīja, ka runa ir par trīs galvenajiem virzieniem - padarīt aliansi militāri spēcīgāku, politiski vienotāku un ar globālu izpratni. Viņa uzsvēra, ka, lai padarītu NATO militāri spēcīgāku, nepieciešams saprast, kas tieši ir mainījies un kāda ir nepieciešamā piemērošanās uz ieguldījumu atturēšanās spējās. Pēc NATO ģenerālsekretāra vietnieces publiskās diplomātijas jautājumos paustā, pašreizējās un arī nākotnes tehnoloģijas ietekmē visu, kas saistīts ar militāro attīstību un militārām vajadzībām.
Tāpat Braže uzsvēra, tas attiecas arī uz visu sabiedrību. Viņa pavēstīja, ka mūsdienu apstākļos visreālākie draudi demokrātiskajām sabiedrībām ir dažādu veidu izcelsmes hibrīddraudi. Atbilde uz tiem ir spēcīgāka sabiedrība, kas izprot šos draudus un arī individuāli saprot, kas jādara hibrīddraudu, informācijas uzbrukuma gadījumā. Tāpat Braže uzsvēra, ka katrai valstij jāatrod risinājums individuāli, jo nav vienota modeļa, kā stiprināt sabiedrības izturētspēju.
Runājot par alianses politisko vienotību, Braže uzsvēra, ka NATO ir konsultāciju platforma, kas caur šo procesu rada gan standartus, gan arī savstarpēju izpratni 30 valstu starpā, kas NATO ir visbūtiskākais. Viņa skaidroja, ka politisko konsultāciju procesā svarīgas paliks transatlantiskās saites, bet ne mazāk būtiska ir izpratne par kopējiem draudiem un apzināšanās dažādu sabiedroto vidū.
Pievēršoties globālajai pieejai, Braže norādīja, ka mūsdienu pasaulē vairs nav tādu draudu, kas pazīst robežas, tāpēc nepieciešama partnerība ne tikai ar Eiropas Savienību, bet arī ar partneriem citās demokrātiskajās valstīs. Viņa uzsvēra, ka mūsdienu draudi nosaka to, ka partnerības ir globālas, piemēram, apzinoties to, ka Ķīna nenozīmē tikai iespējas, bet arī ļoti konkrētus izaicinājumus, radot papildu diskusijas par to, kādā veidā NATO redz Ķīnu.