Kad Spānijas policija televīzijas kameru priekšā savu jaunāko guvumu — trīs terorismā apsūdzētus vīriešus un vienu sievieti — vilka uz viņu restoto mītnes vietu, lielākā daļa aizsedza sejas, nevēloties tapt atpazīti. Taču viens no viņiem neslēpās un pat uzrunāja žurnālistus. "Es nosodu situāciju basku valstī," viņš nokliedza degošām acīm. Patuklais, briļļainais vīrietis bija teroristiskās kustības ETA līderis Fransisko Havjers Lopess Penja, ziņas par kura arestu lika Spānijas iekšlietu ministram Alfredo Peresam Ruvalkavam pārtraukt komandējumu un steigšus atgriezties mājās no Āfrikas valsts Mali. Policija viņu bija nesekmīgi meklējusi gandrīz ceturtdaļgadsimtu. Šajā laikā viņš piedalījās ne viena vien traģiska terorakta organizēšanā un panāca organizācijas pasludinātā pamiera atcelšanu.
Policijas rokās F.H.L.Penju noveda pārliecīgā uzticēšanās bijušajam Andoainas pilsētas mēram Hosē Antonio Barandjaranam. Zinot viņa saistību ar sen meklēto ETA līderi, Francijas žandarmi sarosījās, pamanījuši politiķa ierašanos Bordo. Kā izrādījās, tur H.A.Barandjarans tikās ar F.H.L.Penju, ļaujot sākt terorista izsekošanu un atklāt viņa mītnes vietu Bordo. Policija tad ātri noorganizēja operāciju F.H.L.Penjas notveršanai. Guvums izrādījās pat lielāks kā cerēts — līdz ar F.H.L.Penju tika notverti arī vairāki viņa līdzgaitnieki, kā arī atrasti dzīvoklī paslēpti ieroči un svarīgi dokumenti. Tagad ikvienam no apcietinātajiem ETA biedriem draud līdz 30 gadiem cietumā, vēsta EiTB.
Nāvējošais sociālisms
F.H.L.Penja ETA pievienojās 1980.gadā, sākumā darbojoties tālu no lēmumu pieņemšanas. Kā jaunam, sevi vēl nepierādījušam, basku neatkarības cīnītājam viņam nācās no vietējiem uzņēmējiem iekasēt "revolucionāru nodokli", par kura nemaksāšanu ETA atmaksāja ar slepkavībām, nolaupīšanām un spridzināšanām. Faktiski tā bija izspiešana, ar ko kustība centās iegūt naudu savām aktivitātēm, norāda AFP. Tomēr pēc Spānijas ilggadējā diktatora Fransisko Franko nāves un karalistes izjukšanas valstī bija iestājušies juku laiki un vietējie iedzīvotāji separātistus nereti uztvēra kā mazāko no ļaunumiem. Līdzīgās domās bija arī Francija, kura tolaik ETA nemierniekiem ļāva netraucēti uzturēties. Gluži bez rezultātiem šāda puslegāla sadarbība nebija — separātisti 1973.gadā nogalināja premjerministru un potenciālo Franko pēcteci Luisu Karrero Blanko.
Tāpēc līdzās patiesiem neatkarības cīnītājiem un vienkāršiem avantūristiem 50.gados tapušajā organizācijā bija arī daudz Franko pretinieku, kuriem ne tik daudz rūpēja basku zemes neatkarība, kā iespēja dzīvot brīvā valstī. Tas izraisīja pamatīgas iekšējās cīņas, un jaunajiem rekrūšiem vispirms vajadzēja pierādīt savu ticību revolucionārajiem ideāliem. Sākotnēji tas bija sociālismā balstīts nacionālisms, bet 1965.gadā organizācija kļuva marksistiski ļeņiniska. Šī mācība joprojām ir ETA politiskajā ideoloģijā, kaut mūsdienās teju visas kustības aktivitātes saistītas ar basku zemes neatkarības izcīnīšanu par katru cenu.
No spridzinātāja par līderi
Kļūt par līderi acīmredzot jau tolaik bija F.H.L.Penjas galvenais mērķis. 1983.gadā neilgi pēc nelegālās darbības sākšanas viņu apcietināja Francijas pilsētā Bajonā. Šādos gadījumos ETA biedriem pēc iznākšanas no ieslodzījuma tiek piedāvāts pārtraukt saistību ar kustību, lai varētu atsākt normālu dzīvi. Taču F.H.L.Penja neatkāpās. Par viņa specializāciju kļuva sprāgstvielu izgatavošana un lietošana. Lai gan viņa saistība ar pēdējo gadu teroraktiem nav precīzi zināma, policija uzskata, ka F.H.L.Penja izglītojis daudzus ETA spridzinātājus — arī Ikeru Aguirri, kurš 2006.gada decembrī uzspridzināja furgonu Madrides Barahasas lidostas noliktavā, nogalinot divus tur snaudošus ekvadoriešus (par to ETA vēlāk atvainojās mirušo radiniekiem, apgalvodama, ka nav zinājusi par viņu klātesamību). To arī uzskata par vienu no pirmajiem paša F.H.L.Penjas izplānotajiem un komandētajiem uzbrukumiem. No vienkārša izspiedēja un sprāgstvielu eksperta viņš bija kļuvis par ETA līderi. Policijai viņa karjeras izaugsme bija zināma — jau 2005.gadā Francijas tiesa viņam aizmuguriski piesprieda astoņu gadu cietumsodu par sadarbību ar kriminālām organizācijām, raksta AFP.
Izmeklētāji lēš, ka kustības vadību F.H.L.Penja uzņēmās 2006.gadā, pusotru gadu pēc iepriekšējā līdera Mikela Alvizu aresta. Acīmredzot šajā laikā ETA notika iekšējas cīņas par varu, jo uzbrukumi bija pierimuši jau kopš 2005.gada sākuma, turklāt 2006.gada 24.martā organizācija pasludināja "beztermiņa pamieru". Nirnbergas—Erlangenes universitātes Spānijas eksperts Sorens Brinkmans ir pārliecināts, ka pēc M.Alvizu aresta ETA divus trīs gadus veltīja organizācijas pārstrukturēšanai. "2007.gadā ETA bija spēcīgāka nekā jebkad agrāk," viņš stāsta vācu izdevumam Deutsche Welle.
H.L.Penja ne vien panāca pamiera atcelšanu, bet arī pavēlēja ar jaunu sparu atsākt uzbrukumus. Pēdējā laikā ETA sarīkotās spridzināšanas Spānijā notika teju vai ik nedēļu, turklāt tika pārtraukta tradīcija iepriekš brīdināt par tām. Pirms šā gada marta parlamenta vēlēšanām kustība sievas un bērnu acu priekšā nogalināja kādu bijušo sociālistu, kurš bija mainījis savu politisko pārliecību.
Uzbrukums jau šovakar?
"Šī bija ļoti svarīga operācija, jo tajā iesaistīti ļoti svarīgi līderi, tāpēc tai būs liela nozīme," uzzinājis par arestu, žurnālistiem Āfrikā nedaudz neveikli stāstīja iekšlietu ministrs A.P.Ruvalkava. "Tomēr esmu pārliecināts, ka ETA vēl spējīga paveikt daudz ļauna," viņš piebilda. Arī citi spāņu politiķi un basku konflikta eksperti ir līdzīgās domās. "Viņi zaudējumu kompensēs ar teroristisku uzbrukumu, lai atdzīvinātu savus atbalstītājus," žurnālam TIME stāsta vietējās aģentūras Vasco Press redaktors Florensijo Domingess. "Galu galā, aresti ietekmēja tikai kustības politisko spārnu; militārā daļa netika skarta. Tātad viņi var uzbrukt jebkurā brīdī. Viņi var uzbrukt jau šovakar."
Lai gan F.H.L.Penja bija pēdējo gadu nežēlīgākais ETA līderis un jaunāko sabiedriskās domas aptauju dati rāda, ka kustība zaudē atbalstu pat basku tautā, tā diez vai pārtrauks vairāk nekā pusgadsimtu ilgušo darbību. Drīzāk iespējama jauna pārstrukturizācija, norāda Bilbao Universitātes basku nacionālisma pētnieks Ludgers Mēss. "Tomēr esmu optimistiski noskaņots, jo atbalsts ETA ir ievērojami sarucis," viņš saka. Basku separātisti situācijas uzlabošanai nu ir izmēģinājuši gan pamieru un sarunas ar Spānijas valdību, gan iepriekš neredzēti lielu uzbrukumu vilni. Tā kā abi risinājumi ir izgāzušies, viņu turpmākos plānus iespējams tikai minēt.