Kļuvis zināms, ka Nigērijas slepenpolicija vēl 21. augustā – piecas dienas pirms terora akta – sakarā ar aizdomām par sprādziena sagatavošanu apcietinājusi divus radikālā islāmistu grupējuma Boko Haram biedrus - Babaganu Ismailu Kvalžimu (Babagana Ismail Kwaljima) un Babaganu Mali (Babagan Mali). Abi apcietinātie atrodas vienā no Nigērijas armijas bāzēm. Informāciju par to, ka tiek gatavots sprādziens valsts galvaspilsēta Abudžā dislocētajā ANO misijā, slepenie dienesti saņēma vēl agrāk – 18. augustā, kad arī tika sākta izmeklēšana.
Drošības dienesti arī paziņojušī, ka meklē trešo nozieguma dalībnieku, kadu Mamanu Nuru (Mamman Nur), kurš ir saistīts ar Al Qaeda un pavisam nesen atgriezies no Somālijas.
Sprādziens ANO misijas centrālajā mītnē Nigērijas galvaspilsētā Abudžā notika 2011. gada 26. augustā. Ēku taranēja ar sprāgstvielām piekrauta automašīna. Terora akta rezultātā gāja bojā 23 cilvēki, vēl 81 guva ievainojumus.
Atbildību par sprādzienu uzņēmās kustība Boko Haram, kuras nosaukums tulkojas kā "rietumu izglītība ir grēks". Kustības, kas ir dibināta 2002. gadā, kaujinieki iestājas pret Nigērijas sabiedrības pārveidošanu pēc rietumu paraugu un pieprasa ieviest valstī šariāta likumus. 2011. gadā Boko Haram jau ir uzņēmusies atbildību par vairākiem terora aktiem Nigērijas teritorijā.
Nigērija ir etniski un reliģiski sadalīta pēc ģeogrāfiskā principa – valsts ziemeļos dzīvo galvenokārt musulmaņi, bet dienvidos – kristieši, kā arī vietējo kultu piekritēji. Starp ziemeļu un dienvidu iedzīvotājiem periodiski notiek bruņotie konflikti, galvenokārt reliģisku iemeslu dēļ. Valsts galvaspilsēta Abudža, kurā notika terora akts, atrodas Nigērijas centrālajā daļā, kura tiek uzskatīta par etniski un reliģiski salīdzinoši neitrālu.