Pirmās ziņas par to, ka M. Saris aizies no finanšu ministra posteņa, presē parādījās vēl marta vidū, kad nebija zināms, vai starptautiskie aizdevēji piešķirs valsts ekonomikas glābšanai nepieciešamo aizdevumu. Toreiz M. Saris kategoriski noliedza informāciju par savu iespējamo demisiju.
19. martā M. Saris devās ārkārtas vizītē uz Maskavu, cerot vienoties ar Krieviju par Kiprai nepieciešamā kredīta piešķiršanu. Dažu dienu laikā viņš viņš vairākkārt tikās ar Krievijas finanšu ministru Antonu Siluanovu, vicepremjeru Igoru Šuvalovu un citiem ierēdņiem, tomēr pārliecināt Krievijas pusi piešķirt kredītu M. Sarim neizdevās. Pēc tam Kipra vienojās par palīdzību ar tā dēvēto „troiku” – Eirogrupu, SVF un Eiropas Centrālo Banku.
25. martā kreditori piekrita piešķirt Kiprai 10 miljardus eiro apmaiņā pret virkni drastisku pasākumu, kuri jāīsteno valsts valdībai. Tā Kipra piekrita likvidēt valsts otro lielāko finanšu organizāciju Laiki Bank, tāpat Laiki Bank un Bank of Cyprus tika iesaldēti par simt tūkstošiem eiro lielāki depozīti. Paredzams, ka banku klienti varēs atgūt tikai daļu savu ietaupījumu, turklāt, iespējams, ka runa būs tikai par 20-40 procentiem no depozītu summām.
Jāpiebilst, ka nedaudz agrāk no amata atkāpās visa Bank of Cyprus vadība – tas tika darīts it kā pēc kategoriskas starptautisko kreditoru prasības. Vai ES „troika” ir piedalījusies arī lēmuma par M. Sara demisiju pieņemšanā, nav zināms.