Nobela Miera prēmija prognozē Ķīnas disidentiem

Taču eksperti un bukmeikeru kantori prognozē, ka Miera prēmija tiks piešķirta Ķīnas komunistiskā režīma pretiniekiem. "Es domāju, ka šogad uzvarēs Ķīnas disidents. Divi reālākie kandidāti ir Gao Džišens un Hu Dzja, kas abi ir ieslodzīti cietumā," ziņu aģentūrai -Reuters stāsta Starptautiskā miera pētījumu institūta direktors Steins Tennesons, kurš nereti uzminējis Nobela komitejas lēmumus.Neciena cilvēktiesības Protams, ka šāds notikumu pavērsiens nebūtu pa prātam Ķīnas komunistiskā režīma vadoņiem, kas cerēja, ka pēc Pekinas olimpisko spēļu noslēguma cilvēktiesību stāvoklim Ķīnā tiks pievērsta daudz mazāka uzmanība. Vairākus mēnešus pirms Pekinas spēlēm Ķīna tika asi kritizēta par represijām Tibetā un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Būtiska loma pasaules sabiedriskās domas veidošanā bija tibetiešu līderim dalailamam, kurš Nobela Miera prēmiju saņēma 1989.?gadā. Pēdējos gados Nobela komiteja atturējusies no uzmanības pievēršanas Ķīnai, jo cerēja, ka Pekinas režīms izrādīs labo gribu un izmantos olimpiskās spēles, lai veicinātu lielāku brīvību. Taču gaidītais progress nav vērojams, tāpēc šoreiz Nobela komiteja varētu izrādīt nepārprotamu atbalstu Ķīnas cilvēktiesību aizstāvjiem. S.?Tennesons secina, ka "Ķīna joprojām ir autoritāra valsts, kas neciena cilvēktiesības". Miera prēmija šoreiz, visticamāk, būs saistīta ar cilvēktiesību jomu, jo šogad tiek svinēta 60 gadu jubileja kopš ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas. Zīmīgi, ka deklarācija tika pieņemta 10.decembrī, kad tiek pasniegtas arī Nobela prēmijas, jo 10.decembris ir prēmijas dibinātāja Alfreda Nobela nāves diena. S.Tennesons prognozē, ka šogad Miera prēmiju varētu saņemt Ķīnas disidents Hu Dzja ar sievu Dzenu Dzijaņu, kura tiek turēta mājas arestā. 35 gadus vecais Hu jau mēnešiem ilgi tiek turēts Ķīnas cietumā. Aprīlī viņam tika piespriests trīsarpus gadu cietumsods par centieniem "gāzt valsts varu un sociālistisko sistēmu". Hu lielākais "noziegums" bija viņa raksti un intervijas ārvalstu presē, kas centās pievērst pasaules uzmanību demokrātijas deficītam Ķīnā, represijām Tibetā, ticības brīvības ierobežošanai un AIDS epidēmijai. Līdzīgos grēkos tiek apsūdzēts arī jurists Gao Džišens, kurš arī tiek minēts kā iespējamais Miera prēmijas ieguvējs. Ķīnas varas iestādēm nepatika viņa centieni aizstāvēt ķīniešus pret valdības patvaļu, piemēram, aizstāvot vajātās kustības Faluņ Gun locekļus. Pirms gada Gao tika apcietināts, un kopš tā laika par viņu nekas nav dzirdēts. Ķīnas režīma kritiķi secina, ka abi disidenti tika apcietināti jau labu laiku pirms Pekinas olimpisko spēļu sākuma, lai netraucētu valdības propagandas izplatīšanai.Ķīnas kritika Daži eksperti gan uzskata, ka Miera prēmijas piešķiršana kādam no Ķīnas disidentiem būtu kļūdains solis, jo Ķīnas režīms, kas ļoti sāpīgi uztver jebkādu kritiku, varētu apvainoties uz Rietumiem un pastiprināt disidentu vajāšanu. Ķīnas amatpersonas paudušas cerību, ka Miera prēmija tiks piešķirta "pareiziem cilvēkiem". "Es ceru, ka Nobela komiteja pieņems pareizu lēmumu, kas nebūs pretrunā Miera prēmijas sākotnējiem mērķiem un neaizskars Ķīnas tautas jūtas," paziņojis Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Ļu Dzjaņčao. Iespējams, ka Nobela komiteja nolems pievērst lielāku uzmanību cilvēktiesību stāvoklim Krievijā, kur arī vērojama būtiska cilvēktiesību ierobežošana. Tādā gadījumā balvu varētu saņemt cilvēktiesību aizstāve Lidija Jusupova, kura cīnījusies pret cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā. Iespējamo balvas ieguvēju vidū minēta arī cilvēktiesību aizsardzības organizācija Human Rights Watch, kā arī bijušais Somijas prezidents Marti Ahtisāri.Vai ievēro Nobela gribu? Pagājušogad balvu saņēma ANO izveidotā klimata izpētes grupa un bijušais ASV viceprezidents Als Gors, kas tika godināti par centieniem pievērst pasaules uzmanību globālās sasilšanas draudiem. Pagājušā gada balva turpināja pēdējos gados vērojamo tendenci, saskaņā ar kuru Miera prēmijas definīcija ir ievērojami paplašināta. Tagad prēmija tiek piešķirta ne tikai par bruņoto konfliktu izbeigšanu, bet arī par citiem sasniegumiem, kas varētu veicināt mieru pasaulē. Piemēram, pēdējos gados ar Miera prēmiju godināta Kenijas vides aizstāve, kuras galvenais sasniegums bija koku stādīšana Āfrikā, un Bangladešas ekonomists, kurš izveidoja mikrokredītu sistēmu nabadzības mazināšanai. Šāda definīcijas paplašināšana nav pa prātam dažiem pētniekiem, kas uzskata, ka Nobela komitejas lēmumi nonākuši pretrunā Alfreda Nobela testamenta nosacījumiem. A.Nobels rakstīja, ka Miera prēmija piešķirama tiem, kas visvairāk paveikuši "tautu brālības stiprināšanai" un armiju samazināšanai vai likvidēšanai. "Nobels gribēja veicināt atbruņošanos un antimilitārismu," uzsver norvēģu pētnieks Fredriks Hefermēls, kurš kritizē Nobela komiteju par novirzīšanos no A.Nobela mērķiem. F.Hefermēls izvērtējis visas Miera prēmijas un secinājis, ka pēc Otrā pasaules kara tikai 45% balvu atbilst A.Nobela novēlējumam. Pēdējos septiņos gados tāda bijusi tikai viena. "Nobels nodibināja nevis miera balvu, bet gan balvu par miera veicināšanu noteiktās jomās un veidos," laikrakstam Aftenposten stāsta F.Hefermēls.