"Tajā laikā, kad Grieķija un citas valsts pārdzīvo krīzi, par dežūrzālēm tiek uzskatīti novecojuši stingras taupības pasākumi komplektā ar privatizāciju, kas padarīs valstis, kurās šādi pasākumi tiek ieviesti, vēl nabadzīgākas un neaizsargātākas. Šādas zāles ir izgāzušās Austrumāzijā, Latīņamerikā un dažos citos reģionos, un tieši tāpat tās šodien cietīs krahu arī Eiropā. Faktiski tās jau ir cietušas neveiksmi Īrijā, Latvijā un Grieķijā," apgalvo Stiglics.
Viņš nepiekrīt ekonomistiem, kuri uzskata, ka stingras taupības režīms rada pārliecību, bet pārliecība izraisīs ekonomisko uzplaukumu.
"Stingra taupība negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi, pasliktinot valdības finanšu un kredītu situāciju vai vismaz nodrošinot mazāku ienesīgumu salīdzinājumā ar stingrās taupības atbalstītāju solīto. Gan vienā, gan otrā ziņā pārliecība zūd, iedarbinot ekonomiskās lejupslīdes spirāli," skaidro ekonomists. "Vai mums ir vajadzīgs vēl viens dārgs eksperiments ar idejām, kuras kārtējo reizi ir lemtas neveiksmei? Mēs nedrīkstam to pieļaut, taču aizvien vairāk šķiet, ka, neskatoties uz to, mēs būsim spiesti piedzīvot vēl vienu krīzi."