Jau iepriekš tika prognozēts, ka par nākamo premjeru kļūs Li, kurš ieņem otro augstāko posteni Komunistiskās partijas hierarhijā. No 3000 nacionālā Tautas kongresa delegātiem par Li balsoja 2940, trīs likumdevēji balsoja pret, bet deviņi atturējās.
Li ir 57 gadus vecs un viņam ir doktora grāds ekonomikā. Jaunais premjers tiek uzskatīts par tuvu līdzšinējā Ķīnas līdera Hu Dzjiņtao līdzgaitnieku.
Ar Li iecelšanu noslēdzies varas nodošanas process nākamajai Ķīnas līderu paaudzei. Kā ziņots, ceturtdien parlaments Ķīnas prezidenta amatā ievēlēja kompartijas ģenerālsekretāru Sji Dzjiņpinu. Paredzēts, ka sestdien tiks apstiprināta virkne Li vietnieku un padomnieku, bet kongresa ikgadējā sesija beigsies svētdien.
Li priekšgājēja Veņa valdīšanas laiku premjera krēslā analītiķi nodēvējuši par zaudēto desmitgadi, kuras laikā ekonomiskās reformas zaudējušas jaudu un valsts atbalstītās nozares pastiprinājušas tvērienu pār ekonomiku. Lai nomierinātu tirgus, jaunajam Ķīnas premjeram un prezidentam būs arī steidzami jānāk klajā ar plānu nekustamā īpašuma tirgus stabilizēšanai.
Pēdējo desmit gadu laikā Ķīnas lielākajās pilsētās nekustamo īpašumu cenas pieaugušas desmitkārtīgi. Tautā valda neapmierinātība ar sabiedrības noslāņošanos un augošo nevienlīdzību ienākumu ziņā. Ķīnā ir 2,7 miljoni cilvēku, kuru bagātība sasniedz vismaz vienu miljonu ASV dolāru, bet 251 persona uzskatāma par miljardieriem, liecina Ķīnas portāla "Hurun Report" veiktā aptauja. Tai pat laikā 13% iedzīvotāju ir spiesti iztikt ar mazāk nekā 1,25 dolāriem (68 santīmiem) dienā. Pilsētās cilvēku vidējie gada ienākumi pēc nodokļu u.c. maksājumu samaksāšanas ir tikai 21 810 juaņu (1900 latu).
Jaunajai administrācijai arī jāuzlabo eksporta kvalitāte un jāpalielina iekšzemes patēriņš, un jācenšas panākt sabalansētāka ekonomikas izaugsme, uzskata analītiķi.
Neatkarīgais politisko notikumu komentētājs no Pekinas Čeņs Dzimins uzskata, ka no visiem jaunajiem līderiem Li ir diezgan stingri apņēmies īstenot reformas. "Viņam ir ciešas attiecības ar reformām labvēlīgi noskaņotiem ekonomistiem. No viņa runām pēc 18.kongresa mēs varam spiest, ka plaisa starp viņiem un viņu nav liela," atzīmēja Čeņs.
Vairāk nekā jebkurš cits no pēdējā laika partijas līderiem, Li ir veidojies intelektuāli un politiski nemierīgajā desmitgadē, kas noslēdzās 1989.gadā ar traģisko Tjaņaņmeņas slaktiņu. Li tolaik, studējot Pekinas Universitāte, uzturēja draudzīgas attiecības ar kvēlajiem demokrātijas aizstāvjiem, un arī viņa draugu lokā bija cilvēki, kas pēc 1989.gada devās trimdā. "Viņam ir labāka izpratne par to, kā domā rietumnieki," aģentūrai Reuters norādīja kāds Ķīnas ārpolitikā informēts avots.