Zviedrijas Akadēmijas pārstāvis Peters Englunds īpaši slavē H.Milleres lakonisko valodu, kurai raksturīgi īsi, bet tēlaini teikumi. «Viņas darbos ir neticams spēks, viņas stils ir ļoti, ļoti unikāls. Tu vari izlasīt puslappusi un uzreiz atpazīsi, ka tā ir Herta Millere.» P.Englunds uzskata, ka H.Milleres daiļradi ļoti ietekmēja Rumānijā nodzīvotais laiks. «Viņai ir, ko stāstīt, gan par savu pieredzi kā vajātai disidentei Rumānijā, gan par savu pagātni kā svešiniecei savā zemē. Viņa bija sveša valdošajam režīmam, sveša vairākuma valodai, sveša pati savai ģimenei.»
56 gadus vecā H.Millere dzimusi Rumānijas vāciešu ģimenē. Otrā pasaules kara laikā viņas tēvs dienējis Waffen SS vienībā, bet māte pēc kara izcietusi piecu gadu ieslodzījumu darba nometnē Ukrainā. H.Millere studējusi vācu un rumāņu literatūru Timišoaras universitātē. Pēc augstskolas pabeigšanas viņa sāka tulkošanas darbu kādā rūpnīcā, bet 1979.gadā tika atlaista, jo atteicās sadarboties ar komunistiskās Rumānijas slepeno dienestu.
1982.gadā viņa debitēja literatūrā ar īso stāstu krājumu Niederungen, kas vēstīja par grūto dzīvi Rumānijas vāciešu ciemā. 1984.gadā sekoja grāmata Drückender Tango, tomēr drīz vien H.Millerei aizliedza publicēt savus darbus, jo viņa uzdrošinājās atklāti kritizēt Čaušesku režīmu. 1987.gadā viņa ar vīru, rakstnieku Rihardu Vāgneru emigrēja uz Vāciju. H.Millere tagad dzīvo Berlīnē. Pirms pāris gadiem viņa kritizēja Rumānijas sabiedrību par «kolektīvo amnēziju» un Čaušesku režīma noziegumu aizmiršanu.