Šodien Ukrainā nav likuma, kas ļautu Timošenko izbraukt uz ārzemēm. Tiklīdz kā šis jautājums parlamentā būs atrisināts un man uz galda tiks nolikts šis likums, tad būs jautājums prezidentam. Dabīgi, ja parlaments šo likumu pieņems, es to parakstīšu," viesojoties Doņeckas apgabalā, žurnālistiem sacīja Janukovičs."Tālāk kādi tur būs mehānismi... Visdrīzāk, tā būs tiesa, kas pieņems lēmumu par izbraukšanas kārtību, kaut kādu garantiju saglabāšanu," skaidroja prezidents.Janukovičs atzina, ka Timošenko lietā viņš daudz ko uzzina no žurnālistiem un ka viņam nav personīga kontakta ar ekspremjeri.Kā skaidroja prezidents, konsultanti viņam teikuši, ka šo likumu "vajadzēja pieņemt jau sen, pirms pusotra gada".
Tajā, ka likumprojekts nav izskatīts un parakstīts, ir "vainojama
tikai opozīcija, kas tad negribēja to izskatīt". To sakot, prezidents
pasmaidīja un noplātīja rokas.
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā Kijevā pēc sarunām ar
Janukoviču Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle apliecināja, ka
Vācijas piedāvājums uzņemt ārstēšanā Timošenko paliek spēkā.
Timošenko došanās uz ārzemēm ārstēties varētu būt veids, kā atrisināt
domstarpības par cietumā turēto ekspremjeri, kuras dēļ ir apdraudēta
Ukrainas un ES asociācijas līguma parakstīšana.
Ukrainas valdība 18.septembrī apstiprināja asociācijas līgumu ar
Eiropas Savienību (ES). Kijeva cer līgumu parakstīt ES Austrumu
partnerības samitā, kas notiks Viļņā 28. un 29.novembrī.
Parakstīšana vairākkārt tikusi atlikta Kijevas un Briseles
domstarpību dēļ, īpaši jau saistībā ar ekspremjeres un opozīcijas
līderes Timošenko turēšanu apcietinājumā.
Ekspremjeres meita Jevgēņija Timošenko aizvadītajā vasarā
apliecināja, ka apcietinājumā turētajai politiķei nepieciešama steidzama
muguras operācija.
ES uzskata, ka Ukrainas tiesas spriedums Timošenko lietā bijis
prezidenta Janukoviča politisks lēmums, kurš šādā veidā centies
atbrīvoties no bīstamās konkurentes.
2011.gada oktobrī Timošenko tika piespriests septiņu gadu cietumsods
par Ukrainai neizdevīga gāzes piegāžu līguma noslēgšanu ar Krieviju.
Pati ekspremjere savu ieslodzīšanu uzskata par viņas bijušā prezidenta vēlēšanu konkurenta Janukoviča politisku vendetu.
Kijevas eirointegrācijas plāni izraisījuši asu kritiku no Kremļa
puses, kas piedāvā Ukrainai kļūt par pilnvērtīgu Muitas savienības
dalībvalsti.
Gaidāmā asociācijas līguma parakstīšana bija iemesls "muitas karam",
kas Krievijas un Ukrainas starpā izraisījās augustā, kad Krievijas muita
uz robežas veica pastiprinātas visu Ukrainas preču pārbaudes, uzskata
eksperti.
Līdz ar līguma parakstīšanu Ukrainas eksportam tiks pavērti ES tirgi,
turklāt tas arī iezīmēs izšķirošu Ukrainas pagriezienu Rietumu
virzienā. Šāda notikumu attīstība savukārt raisa nopietnas bažas
Maskavā, kas uzskata, ka Kijeva atrodas dziļi tās ietekmes sfērā.
(papildināts viss teksts)