decembrī pēc policijas īstenotas brutālas demonstrantu apspiešanas iepriekšējā naktī.Ēkas atbrīvošana uzskatama par opozīcijas piekāpšanos varasiestādēm pēc tam, kad tās atbrīvoja no ieslodzījuma visus protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus.Pilsētas domes atbrīvošana bija viens no nosacījumiem, kas ietverts parlamenta mēneša sākumā pieņemtajā protesta akciju dalībnieku amnestijas likumā.Pēc tam, kad protestētāji atstāja pilsētas domes ēku, tajā iegāja Šveices vēstnieks Kijevā. Šveice pašreiz ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) prezidējošās valsts."Šveici (..) abas konfliktējošās puses uzaicināja piedalīties pilsētas domes nodošanā varasiestādēm," žurnālistiem atklāja Šveices vēstnieks.Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka pie pilsētas domes joprojām atrodas aptuveni 500 protestētāju."Mēs uzstādām ultimātu varasiestādēm - ja tās nekavējoties nepaziņos par protestētāju pilnīgu un beznosacījumu attaisnošanu aptuveni 2000 lietās, mēs atgūsim pilsētas domi," paziņoja ukraiņu nacionālistu partijas Visukrainas savienība "Svoboda" ("Brīvība") likumdevējs Andrijs Iļenko.Domes ēka tika atbrīvota neilgi pirms Kijevas Neatkarības laukumā sākās kārtējā masu demonstrācija, ko izsludinājusi opozīcija.Ekspremjeres Jūlijas Timošenko partija "Batkivščina" ("Tēvzeme") iepriekš paziņoja, ka galvenais jautājums svētdienas lielajā protesta akcijā Kijevas Neatkarības laukumā būs "aktīvistu miermīlīga ofensīva, lai tiktu izpildītas demonstrantu prasības," bet nepaskaidroja, kas īsti domāts ar jēdzienu "miermīlīga ofensīva".Ziņu aģentūra "Reuters" vēsta, ka varasiestādes svētdien atsaukušas īpašo uzdevumu vienības miličus no rajona netālu no "Dinamo" stadiona, kur janvārī protestētāju un milicijas sadursmēs dzīvību zaudēja vismaz trīs protestētāji.Opozīcijas deputāti savukārt paziņojuši, ka protestētāji atbrīvojuši arī vairākas okupētās pašvaldību ēkas Ukrainas rietumos.Avoti opozīcijas aprindās vēsta, ka Kijevā protestētāji piekrituši arī atvieglot satiksmes blokādi uz ceļa, kas ved uz parlamentu un valdības ēkām, bet barikādes negrasās nojaukt.Tomēr, neskatoties uz samiernieciskajiem soļiem, ko spērusi gan opozīcija, gan varasiestādes, nekas neliecina, ka tuvākajā laikā varētu materializēties galvenās opozīcijas prasības, piemēram, jaunas valdības izveidošana un konstitūcijas reformēšana.Krīze Ukrainā aizsākās novembra beigās, kad prezidents Viktors Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES). Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzētas vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā.Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku - kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Četri aktīvisti zaudējuši dzīvību.Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.Opozīcijas līderi svētdien, uzrunājot protestētājus Kijevas Neatkarības laukumā, uzsvēra, ka Janukovičam ir jāatsakās no savām diktatora pilnvarām un jāļauj opozīcijai izveidot valdību, kas būtu neatkarīga no viņa.Gaidāms, ka otrdien parlamenta sēdē Janukovičs varētu nosaukt savu kandidātu premjera amatam. Janukoviča izvēla parādīs, cik tālu viņš ir gatavs piekāpties opozīcijai.
Papildināts viss teksts