Iedvesmojoties no pašapkalpošanās velosipēdu iznomāšanas sistēmas panākumiem, Parīzes pašvaldība nolēmusi izveidot līdzīgu koplietošanas automašīnu parku. Francijas galvaspilsētas vadītāji, izvietojot nomalēs un centra stāvlaukumos elektromobiļus, mēģinās atrunāt pilsētniekus no privāto automašīnu iegādāšanās un atmosfēras piesārņošanas.
Parīzes mērs Bertrāns Delano pavēstīja, ka jau nākamā gada beigās plāno piedāvāt pilsētniekiem pirmo automašīnu partiju. Tie būšot ap 4000 elektromobiļu, kas tiks novietoti dažādās pilsētas daļās. Pati iniciatīva ir apsveicama, jo varētu atrisināt daudzu pilsētnieku problēmas. Metropoļu centra iedzīvotājiem tradicionāli ir problēmas ar auto novietošanu, jo ne visiem pietiek vietas pagalmos, bet par auto turēšanu uz ielas jāmaksā. Daudziem tas rada tādas nepatikšanas, ka viņi būtu ar mieru atbrīvoties no auto, ja varētu paņemt transporta līdzekli, kad ātri jāapbraukā vairāki objekti vai jāatved iepirkumi no veikala.
Pieci katrā nomas punktā
Plānots, ka nomas auto tiks "izmētāti" pa 700 nomas punktiem. 200 no tiem atradīsies pazemes stāvvietās, lai neaizņemtu vietu uz ielas. "Tur būs datorizēta sistēma, kas ļaus jau paņemšanas brīdī informēt, kur jūs automašīnu novietosiet, tādēļ tur tiks rezervēta vieta," B.Delano iepriecināja potenciālos klientus ar ziņām, ka viņiem nebūs jātērē nauda stāvvietu apmaksāšanai.
Par izmaksām īstas skaidrības nav. Pašvaldības vadītāji vien ieskicējuši vēlamo cenu amplitūdu. Tā esot 200—250 eiro mēnesī par iespēju nobraukt līdz simt kilometriem. Lēti nav, taču, ja ikdienā automašīna nav vajadzīga, īrēšana varētu būt izdevīgāka, nekā personīgā transporta uzturēšana.
Ja sociālistu partijas mēram izdosies realizēt ieceri, Parīze kļūs par pirmo pilsētu Eiropā, kur iedzīvotāji pašapkalpošanās režīmā varēs tikt pie tik liela automašīnu piedāvājuma. "Tas varētu izraisīt revolūciju transporta sistēmā," Francijas radio stāstīja B.Delano. Lai iznomātu auto, parīziešiem būs jākļūst vai nu par dienesta reģistrētajiem klientiem, vai arī jāizmanto sabiedriskā transporta karte.
Iepriekšējais parīziešu projekts par velosipēdu nomāšanu Velib izrādījies ārkārtīgi sekmīgs. Mazāk nekā gada laikā cilvēki pieņēma lētos divriteņus par ikdienišķu pārvietošanās līdzekli, raksta britu avīze The Guardian. Taču visi mēģinājumi Francijā ieviest līdzīgu auto nomu līdz šim cietuši neveiksmi.
Zaļie nepriecājas
Lai arī projekts vēl ir agrīnā stadijā, tas jau sastapies ar zaļo politiķu pretestību. Viņi uzskata, ka, piedāvājot īrēt auto, pilsētas dome nonāk pretrunā koncepcijai par vispārējo automašīnu skaita samazināšanu sastrēgumu stundās neizbraucamajās ielās. "Es esmu ļoti skeptiski noskaņots," aģentūrai AP teica Zaļo partijas deputāts Deniss Bopēns, "ja šī shēma iedrošinās cilvēkus ņemt mašīnas katru dienu, braukt ar tām uz darbu un mājās, nevis izmantot metro vai velosipēdus, tad ceļi kļūs aizvien apdzīvotāki. Tā ir problēma." Viņš pieprasa, lai automašīnas tiktu nodotas tieši tajā stāvlaukumā, kur tiek paņemtas. Tas pamudinātu cilvēkus īrēt auto tikai tad, kad tie patiešām nepieciešami.
Kustības Greenpeace France prezidents Paskāls Ustēns gan ir citās domās: "Šodien mums piemīt patērētāju paradumi, tādēļ laiku pa laikam dodamies uz veikaliem. Līdz ar to reizēm vajadzība pēc auto ir pat tiem, kas to nevar atļauties. Šajā ziņā, manuprāt, tas papildinās sabiedrisko transportu."
Īslaicīgā mašīnu noma pati par sevi nav jauns fenomens. Pirmie šādas prakses iedīgļi parādījās jau 1948.gadā, kad Šveices pilsētā Cīrihē māju kooperatīvi saviem iedzīvotājiem piedāvāja izmantot koplietošanas auto. 70.gadu sākumā Francijā notika pirmais mēģinājums iedzīvināt šādu sistēmu veselā pilsētā, taču pēc divu gadu eksperimentiem projektu slēdza. Šodien nelielas koplietošanas auto sistēmas pastāv Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Kanādā un ASV. Tieši pēdējā laikā tās kļūst aizvien iecienītākas, jo degvielas augstā cena un sastrēgumi mudina metropoļu iedzīvotājus atteikties no personīgā transporta.