Pasaules valstis sāk aizliegt kasešu bumbas

Kasešu bumbu dēļ pēdējās desmitgadēs pasaulē ievainoti vairāki tūkstoši cilvēku, un cilvēktiesību aizsardzības organizācijas cer, ka bīstamo ieroču aizliegšana lielākajā daļā pasaules valstu piespiedīs arī līgumu neparakstījušās valstis — ASV, Krieviju, Ķīnu, Izraēlu un citas valstis — atturēties no to izmantošanas bruņotajos konfliktos.Pret civiliedzīvotājiem Pēdējoreiz plašā uzbrukumā kasešu bumbas tika izmantotas 2006.gada Izraēlas un Libānas karā. Kara pēdējās trijās dienās Izraēla izmētāja bumbas virs Libānas ziemeļiem, un šajos divos gados no tām ir cietuši 270 cilvēki, bet 40 gājuši bojā, uzduroties zemē palikušajām kasešu bumbām. Nereti tās sakrita dārzos, uz māju jumtiem un pagalmos, apdraudot iedzīvotājus pat mājās. "Bija atslēgta elektrība, un es neredzēju, ka tā ir bumba," Reuters par negadījumu stāstīja 18 gadu vecā Raša Zajuna, kurai bumba pagājušogad norāva kreiso kāju. Viņa cieta, mājās šķirojot tēva savāktos augus, starp kuriem bija trāpījusies arī viena bumba. Iedzīvotājus vēl vairāk apdraud paradums detonācijas mehānismā izmantot baltu lenti, kas piesaista bērnus un dzīvniekus. "Bērni spēlējās ar visu, un viņiem ir smagāki ievainojumi no sprādzieniem," aģentūrai skaidro bijušais norvēģu karavīrs Knuts Furuness, kurš palīdzēja attīrīt Libānas ciematus no bumbām. Kasešu bumbas parasti tiek izmestas no vairāku kilometru augstuma. Dažus simtus metru virs zemes tās atveras un plašā rādiusā izkaisa aptuveni 200 kokakolas bundžas lieluma bumbas. ASV to raksturo kā efektīvu taktiku pret uzbrūkošām pretinieku vienībām, taču, tā kā vairāk nekā desmitdaļa bumbu neeksplodē, saskaroties ar zemi, ap 98% upuru ir civiliedzīvotāji.Cer uz pārmaiņām Lai gan Oslo parakstīt līgumu nav ieradušies galveno kasešu bumbu izmantotājvalstu pārstāvji, cilvēktiesību aktīvisti cer, ka drīz no bīstamajām bumbām varētu tikt attīrīta visa pasaule. "Līgums uzliek morālas saistības visām valstīm neizmantot kasešu munīciju," AFP citē Norvēģijas premjerministru Jensu Stoltenbergu. Cilvēktiesību organizāciju pārstāvji norāda, ka līdzīgā situācijā morālā atbildība no kājnieku mīnu izmantošanas atturēja arī valstis, kuras neparakstīja to aizlieguma līgumu. "ASV valdība un armija saprot cilvēktiesību aktīvistu bažas, un mēs cenšamies tās mazināt saprātīgā ceļā," intervijā The New York Times apgalvoja ASV valdības pārstāvis Džeimss Lorenss. "Mēs patiesībā darām vairāk nekā valstis, kuras dodas uz Norvēģiju parakstīt līgumu," viņš sacīja, netieši atsaucoties uz jaunajām kasešu bumbām, kurām ir mazāks brāķa procents. Tomēr miera aktīvisti netic, ka tās var uzlabot situāciju, tā vietā cerot uz nākamo ASV prezidentu Baraku Obamu, kurš pirms diviem gadiem Senātā jau balsoja par ierobežojumiem kasešu bumbu izmantošanā.