Izsekošanas mānijas vajāts cilvēks, kurš pat kolēģu dzimšanas dienu apmeklējis bruņuvesti mugurā un darba darīšanās zvanīt skrējis uz telefona būdiņu. Samērā zemu atalgots ierēdnis, kas iepircis gana dārgus nekustamos īpašumus, publiski apsvēris iespēju iegādāties motorlaivu kuģošanai pa jūru un mīlējis ļoti bieži doties komandējumos un ceļojumos. PSRS Iekšlietu ministrijas akadēmijas absolvents, caur kura rokām vairāku gadu garumā gāja Igaunijas valsts vislielākie noslēpumi. Un ne tikai Igaunijas.
Tāda krāšņa un šķietami neticama, trillera cienīga aina zīmējas igauņu medijos dažas dienas pēc tam, kad aizdomās par slepenās informācijas nelikumīgu vākšanu un nodošanu ārvalstīm aizturēts augsta līmeņa bijušais Igaunijas Aizsardzības ministrijas ierēdnis Hermans Simms (61). Līdz ar Simmu aizdomās par līdzdalību valsts nodevībā aizturēta arī viņa dzīvesbiedre Hēte Simma (53), Igaunijas Policijas departamenta juriste.
Tas ir pirmais gadījums pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas, kad kāds aizturēts aizdomās par valsts nodevību. Igauņu šoku par notikušo vieglāku nedara arī pazemojums NATO sabiedroto priekšā par to, ka nav izdevies nosargāt alianses kopīgos noslēpumus.
Lai gan lietas specifiskā rakstura dēļ to ietin un, visticamāk, līdz pat lietas iztiesāšanai pārklās īpašs slepenības plīvurs, neoficiāli zināms, ka spiegošana notikusi Krievijas labā un darīšana bijusi tieši ar NATO slepeno informāciju. Igauņu mediji raksta, ka arī pirmās aizdomas un skandāla atšķetināšanas pavediena gals nācis no Igaunijas sabiedrotajiem rietumos. Šķetināšanas process bijis gana garš un smags, vairāku gadu garumā.
Miliča aicinājums
Cienījama vecuma smaidīgs vīrs kupliem, sirmiem matiem — tāds Hermans
Simms raugās uz pasauli no Aizsardzības ministrijas oficiālā portreta.
Stalts vīrs, kā radīts formastērpam ar uzplečiem. Labi pārticis kungs,
kas izstādē apskata lepnas motorlaivas. Tāds Hermans Simms redzams
nedaudzajos attēlos, ko igauņu mediji nedēļā pēc Simmu aizturēšanas
atraduši savos arhīvos. Prezidenta Arnolda Rītela laikā ar augstu
valsts apbalvojumu godalgots ilggadējs iekšlietu un aizsardzības
sistēmas darbinieks. Ar valsts apbalvojumu lepoties varēja arī viņa
dzīvesbiedre.
"Pazīstot šo personu kopš 90.gadiem, sliecos domāt, ka patiesībā viņš šobrīd piedzīvo savas dzīves kulmināciju, jo viņam jau tolaik bija tam atbilstošas īpašības. Viņam ļoti patika stāstīt spiegu stāstus par sevi un citiem. Tā bija tāda viņa personīgā iedomu pasaule," Hermanu Simmu Igaunijas televīzijā raksturojis Igaunijas parlamenta drošības iestāžu uzraudzības komisijas vadītājs Jānuss Rahumegi. Viņš netic, ka Simmu uz šādu rīcību varēja pavedināt alkas pēc naudas, drīzāk gan aizvainojums pret valsti vai vēlme spēlēt lielas spēles.
1970.gadā beidzis Tallinas Politehnisko institūtu ķīmijas specialitātē, izglītības gaitas Hermans Simms turpinājis PSRS Iekšlietu ministrijas akadēmijā. Jau studiju laikā Tallinā viņš sācis strādāt milicijā, tādēļ ceļš pēc zinībām uz Maskavu un turpmākais darbs padomju Igaunijas iekšlietu sistēmā bijis loģisks. Studiju biedrene Tallinā Anu Vītaka laikrakstam Eesti Paevaleht stāsta, ka Hermans bijis ļoti labs un naivs puisis, darbu darījis ļoti aizrautīgi un veiksmīgi. "Tas bija viņa aicinājums," atceras Vītaka. Viņa spriež, ka tas varētu būt iemesls, kādēļ Simms pieņemts darbā padomju iekšlietu sistēmā. Anu Vītaka gan neslēpj izbrīnu, kādēļ cilvēks ar tādu biogrāfiju ticis tik atbildīgā amatā Igaunijas Republikā.
Paranojas vajāts
No Igaunijas neatkarības atjaunošanas gadiem laikabiedriem palikusi prātā epizode 1990.gada 15.maijā, kad Hermans Simms bijis atbildīgs par parlamenta mājvietas Tompeā pilī vārtu sargāšanu, taču ar to nav ticis galā, un Interfrontes mītiņotāji ielauzušies pagalmā, raksta Eesti Paevaleht. Simms tā arī nekad nav īsti izskaidrojis savu rīcību tajā brīdī. Laikiem un varai mainoties, viņš palicis darbā iekšlietu sistēmā un ieņēmis dažādus amatus policijā līdz pat ģenerāldirektora amatam.
Par laiku policijā vaļsirdīgi un salīdzinoši daudzrunīgi tagad ir bijušie Hermana Simma kolēģi. Eesti Paevaleht avoti Simmu raksturojuši kā paranojas apsēstu cilvēku, kas bailēs no bijušo kolēģu plānota atentāta gājis uz dzimšanas dienas svinībām, tērpies bruņuvestē. Simmam bijušas arī paniskas bailes no noklausīšanās, tādēļ, būdams jau policijas šefs, viņš nav runājis pa telefonu savā kabinetā, bet skrējis "bruņuvestē, ar divām pistolēm pie jostas" uz telefona būdiņu.
No policijas laikiem par Simmu saglabājušās ziņas par valsts naudas pārlieku tērēšanu, humānās palīdzības izmantošanu savas ģimenes interesēs, kā arī iesaistīšanos aizdomīgā azartspēļu biznesā. Kopā ar vairākiem somiem Hermans Simms, tolaik Harju apriņķa policijas prefekts, dibināja un prefektūras ēkā reģistrēja spēļu automātu firmu, kuras biznesu pats vadīja. Arī par šo epizodi savā karjerā Simms presei bija savulaik sniedzis ļoti juceklīgus un nepārliecinošus komentārus, tā arī neatklājot savus patiesos līdzgaitniekus. No policijas augstākā amata 1995.gadā viņš pārgājis darbā uz Aizsardzības ministriju.
Noslēpumu turētājs
Vēl būdams policijas priekšnieks, Hermans Simms saviem kolēģiem atklāti stāstījis, ka vācot ziņas Vācijas izlūkdienestam, izmantojot padomju laika atstāto informāciju, raksta Postimees. Tādēļ kolēģiem neesot licies dīvaini, ka pēc policijas Simms devies darbā uz Aizsardzības ministriju, kur viņa pārraudzībā bija valsts noslēpuma sargāšana un vēlāk arī NATO dokumenti.
Pagaidām presei un sabiedrībai palicis neatbildēts jautājums, kā Simms ar šādu bagāžu nokļuva darbā Aizsardzības ministrijā. 1995.gadā viņš sāka strādāt Drošības politikas departamentā par informācijas analīzes biroja vadītāju, un pirmajam postenim sekoja straujš karjeras kāpums. Pēc gada jau viņš vadīja Valsts noslēpuma nodrošināšanas nodaļu, vēl pēc pieciem gadiem, 2001.gadā, kļuva par ministrijas Valsts noslēpuma aizsardzības departamenta vadītāju. 2004.gadā Simms jau vadīja ministrijas Drošības departamentu.
Daži drošības jomas eksperti jau tobrīd brīnījušies, kurš un kādēļ šādos amatos ieceļ cilvēku ar apšaubāmu reputāciju, raksta Eesti Paevaleht. "Viņš cieta no fobijām," tik skarbs ir bijušais augsta līmeņa policists Koits Pikaro, neslēpjot viedokli, ka Simmam nebija vietas nedz policijā, nedz ministrijā. Visu šo amatu ieņemšanai Simmam bija vajadzīga augstākās pakāpes pielaide valsts noslēpumam, un tādu viņš arī saņēma ne reizi vien. Pēdējā darba gadā ministrijā Simmam bija augstākā līmeņa pielaide NATO slepenajai informācijai, kāda Igaunijā ir tikai valsts prezidentam, premjerministram, ārlietu ministram, aizsardzības ministram un bruņoto spēku komandierim.
Pavediena šķetināšana
Virknējot skopās informācijas drumslas, igauņu mediju saliktā puzle vēsta, ka aizdomu mākoņi virs Hermana Simma galvas pavisam biezi savilkušies pirms diviem gadiem. Tad arī viņš atbrīvots no departamenta direktora amata un iecelts par ministrijas padomnieku, kuram vairs nebija tiešas saskarsmes ar slepeno informāciju. (Šī gada martā viņš aizgājis no ministrijas pensijā.)
Tobrīd gan igauņiem, gan partneriem NATO bijis skaidrs, ka noplūst īpaši slepena un tikai alianses dalībvalstīm pieejama informācija, kā arī vieta, kur noplūde notiek. Caur Simma rokām gāja visslepenākā ES un NATO informācija, kurai piekļuve Igaunijā bija tikai dažiem cilvēkiem, kā arī Igaunijas valsts noslēpumi.
Ilgais laiks starp aizdomu rašanos un aizturēšanu liecinot, ka Hermana Simma vainas pierādīšana bijusi viena no sarežģītākajām operācijām Igaunijas izlūkošanas vēsturē. Eesti Paevaleht no tās rīcībā esošās informācijas izdara vairākus secinājumus: aizdomas par informācijas nopludinātāju nākušas no sabiedroto puses, igauņiem bija jāsteidz viņu "nocelt" no darba ar slepeno informāciju, lai gan vēl nebija sākusies viņa izsekošana. Turklāt vainas pierādīšanai, visticamāk, materiāli iegūti no pretējās puses jeb dubultaģenta. Tādas operācijas veikšanai igauņiem noteikti bijusi vajadzīga sabiedroto palīdzība. Par to, ka šis igauņiem apkaunojošais gadījums ieies pasaules spiegošanas vēsturē, šķiet, nešaubās neviens.
Tomēr igauņi prot smieties arī caur asarām — pēc Simmu pāra aizturēšanas Postimees publicēja karikatūru, kurā divas NATO militārpersonas sūkstās par to, ka igauņi nav spējuši pienācīgi noturēt rokās NATO drošības lietussargu. Uz lietussarga roktura tagad savus zobu nospiedumus atstājis lācis.