Pāvests aicina vērsties pret katoļu garīdznieku pastrādātajiem seksuālajiem noziegumiem

Kuru tie ideoloģiskie mēsli vispār ineteresē. Liberāļu uzskatu ateists tik pat labi var būt labs ģimenes cilvēks, kas palīdz nabagiem un grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Ateists tik pat labi var ziedot savu dzīvi par saviem līdzcilvēkiem, otrais pasaules karš tam ir vēl viens apliecinājums ar ateistiem padomju armijā, kuri nesāvtīgi upurēja savas dzīvības

Ieteikums Jums domāt ar savu galvu, jo pedofilu tīkli ir tur, kur tos atrod izmeklētāji. Ja nav iesniegumu policijā, neatrod arī tīklu. Tāpat kā tas ir visās tajās neskaitāmajās neattīstītajās valstīs, kā Latvijā. Jūsu informācija ir nepilnīga. Jūsu zināšanai: pamēģiniet pameklēt Google piem., Swiss pedophile vai Швейцарский педофил. Tādu pedofilu pārpilnām Šveicē, tāpat jūsu minētajā Norvēģijā. Bet Polija vispār nav radītājs, patriarhāla zeme, tāpat kā Latvijā, tajā arī daudz pedofilu neatklāto, kas darbojas netraucēti.

Domā beidzot ar savu galvu! pedofilu tīkli sķākās tikai un vienīgi ATTĪSTĪTAJĀs Rietumvalstīs > tieši tajās, kur valda liberālisms. maz tādu ir Norvēģijā, Polijā, Šveicē (ja ir - tad atsevišķi gadījumi) bet DAUDZ to ir ASV, Nīderlandē, Beļģijā, Austrjā utt. Baznīca ir vēl pēdējais lielais bastions cīņa pret dažādu perversiju legalizāciju,. jo geji jau nav vienīgi ir LTGB >>> uz legalizāciju rindā stāv eksicibicionisti , transvestīti utt. zoofili utt. turklāt ir homoseku organizācijas, kas cīnās par gadu skaita samazināšanu jauniešiem, no kuriem sākot var legāli stāties seksuālā attiecībās tātad IR mēģinājumi DEKRIMINALIZĒT pedofiliju (tie ir FAKTI) Uz to strādā arī visa masu kultūra - pēc iespēja agrīnāku seksu - jauniešiem, gandrīz vēl bērniem. Lūk kur īstais problēmu avots!

TEV JAU PASKAIDROJA > RE KUR IEPRIEKŠ IR KOMENTĀRS

daudzās reliģijās ir cilvēki, ka meklē garīgumu un kādu augstāk mērķu vadīti ievēro atturību - celibātu. (tas NAV tikai kristietībā)

negausīgs patēriņš un neiegrožota baudkāre ne tikai izsmeļ un posta apkārtējo dabu, bet arī noplicina cilvēka garu un grauj arī viņa veselību. Cilvēks ar zemākām vajadzībām un tāds, kas nespēj savas tieksmes kontrolēt - ir vieglāk manipulējams un uzpērkams. Liberālisms uzskata, ka sabiedrības (un arī baznīcu) uzdevums ir iztapt cilvēka vājībām un iegribām, jo cilvēks ir vienīgais visu lietu mērs Celibāts ir vērtība, kas ir kā dadzis acīs liberālajiem ideologiem, jo parāda, ka VAR būt cilvēki, kas UPURĒ savas intereses un vajadzības un tieksmes pēc baudas - CiTU, cēlāku mērķu labā! Liberālismā pārakcentējot tiesības tiek aizmirsta atbildība, jo nav jau kā priekā atbildēt. Nav augstāku kritēŗiju pēc kā vērtēt cilvēka rīcību un nav arī augstāku ideālu pēc kā tiekties. Neviens it kā neko neuzspiež, bet arī nekā neprasa no cilvēka. Rezultāta uzvar kā vienmēr zemākās dziņas. Turpretī no Baznīcas viedokļa, tās uzdevums ir: aizrādīt cilvēkiem uz viņu vājībām un netaisnībām - mudināt laboties un aicināt kalpot otram cilvēkam, ziedoties. Tā viens no veidiem kā ziedoties vispārības labā ir ATTEIKTIES no laulības – celibātā, kas ir nevis pašmērķis, bet līdzeklis labākai kalpošanai citiem Tas nenozīmē, ka laulība tiek uzskatīta par kaut ko mazvērtīgu, bet tas pieļauj alternatīvu un uzstāda LIELU uzdevumu garīdzniekiem - Dieva, cilvēku un Baznīcas labā - ziedot savu privāto dzīvi! Liberālismā ir otrādi: viss tiek ziedots indivīda baudai un egoismam (būtība baudu pirkšanai un pārdošanai). Kulmināciju šī tendence sasniedz PANSEKSUĀLISMĀ, kad seksuālo tieksmju īstenošana tiek uzkatīta par cilvēka GALVENO mērķi un dzīves jēgu. Taču tā kā normālas dzimumattiecības (ja tās nepavada mīlestība) ir garlaicīgas, tad daudzi izvēlas pamēģināt nenormālas, jo jēdziens "Norma" tiek devalvēts un noliegts.

Starp celibātu un laulību ir ciešs sakars: jo abi ir ASKĒZES gadījumi. Laulība ierobežo dzimumsatiksmi un disciplinē cilvēku; celibāts to dara radikalākā veidā! Otraajā gadījumā priesteris kalpo sabiedrībai ar savu atturību un koncentrēšanos uz kalpošanu cilvēkiem, tai skaitā uz laulības principu skaidrošanu. Pirmajā gadījumā laulātie nevis domā tikai par savu labklājību un baudu, bet par saviem bērniem - un plašāk par tautas attīstību, par to, lai būtu, kas uztur pensionārus, arī tos kuriem nevar būt bērnu (un tie ir ne tikai tie, kuriem fiziski nevar būt bērni, bet arī tie, kas izvēlējušies neradīt bērnus, tai skaitā homoseksuālisti). BET askēze patiešām ir liberālisma pretmets. Dievs neatbrīvo cilvēku arī no vēlmes ēst, dzert, ne tikai no seksualitātes, taču cilvēkam ir brīvā griba šīs vēlmes ierobežot, regulēt - un tas notiek visās sabiedrībās. Vairāk vai mazāk. Šobrīd ir cīņa par to, lai NEKAS šīs vēlmes neierobežotu. Tāpēc tāda ažiotāža ap celibātu! Celibāts traucē. Nākamais, kas traucē, ir laulība Drīz tiks prasīts un jau tiek prasīts arī no Baznīcas atzīt homoseksuālās laulības, atteikties no laulības nešķiramības, pēc tam atzīt priesteru homoseksuālas laulības utt. - citiem vārdiem sakot viss šis ir ideoloģisks gājiens: uzbrukums ATTURĪBAS ētikai, kas traucē patērētājsabiedrības mentalitātei!) Kāpēc notiek šis spiediens uz Baznīcu? Tāpēc, ka patērēšanas biznesam vajadzīgi cilvēki, kurus morāli NEKAS neiegrožo tiekties pēc baudas, t.sk. baudīt dažādus seksa pakalpojumus par naudu, pirkt krāmus, bieži škirties, bieži laulāties, gejiem esot vislielākās patērētājvajadzības, tādēļ tie ir patērēšanas pirmrindnieki.

JAHVE jeb JEGOVA, jeb JEHOVA ir KOSMISKAIS ATKRITUMS un ir jau MIRIS KOSMISKAIS ATKRITUMS, jo ir SĀTANS. To apstiprina arī Jēzus Kristus Bībelē!!! Bet... citā nozīmē Jahve nav miris, jo dzivi ir viņa sekotāji - jehovisti, kristieši, jūdi, masoni u.c. sātanisti.

Baltu reliģijā kā pašsaprotama lieta iekļaujas cieņa pret vecākiem un visu radīto pasauli, kas baltu uztverē ir dievišķa. Pērkons kā augstākā dievība visiem baltiem ir kopīgs, bet zemāko dievību lokā valda liela dažādība, no kā var secināt, ka to īstā vērtība ir nenozīmīga un tie vairāk pieder folklorai nekā reliģijai. Pie nozīmīgākām baltu reliģijas atziņām pieder stipra pārliecība par mūžīgo eksistenci, kas baltus ļoti stiprināja un padarīja bezbailīgus kaujas laukos. Līdzās jāmin pārliecība, ka mīlestība nekad nebeidzas un mīlestības saites mūžībā apvienos tos, kuri virs zemes tiek varmācīgi šķirti. Šādu ticību sevī nesa Zemgales ķēniņš Viesturs, un tādu pašu ticību apstiprina Indriķis savā hronikā, atstāstot gadījumu, kad pēc vīru nāves Lietuvā izdarīja pašnāvību vairāk nekā 50 kritušo karavīru sievas. Līdzīgu liecību par ticības spēku dod arī stāsts par kuršu pašiznīcināšanos aplenktā cietoksnī, kur, redzot neizbēgamo, viņi iznīcina iespējamo laupījumu un tad arī paši cits citu, lai neuzvarēti sadegtu uz kopīga ugunskura. Vēsturnieks Rūtenbergs liecina: “To viņi darīja tāpēc, ka stipri ticēja, ka pēc nāves būs atkal kopā ,un, lai viņu dzīve netiktu apgānīta, tie labāk devās nāvē, nevis padevās gūstā.” Tas pats vācbaltu vēsturnieks Rūtenbergs apstiprina, ka baltu reliģija saviem ticīgajiem spēja dot to pašu, ko spēj dot jebkura no augstākajām reliģijām. Tāpēc ir skumji, ja nezinoši cilvēki šo reliģiju grib aizstāt ar tukšu Dieva daudzināšanu un bluķa vilkšanu, kas ir visnožēlojamākā maģijas imitēšana, bet maģija pati par sevi ir reliģijas sabrukšanas produkts.

Baltu pasaules uztvere no tālās aizvēstures ir bijusi dziļi reliģioza. Baltu tautas Dievu pielūdza uz katra kalna un katra pakalna, zem katra kupla koka – tā par to liecina Bībeles teksts attiecībā uz pirmssemītu laika filistiešiem. Tātad balti dzīvoja aktīvās attiecībās ar Dievu un nemeklēja akmens tempļus kā īpašu lūgšanas vietu. Baltu priesteri pirms atbildīgu lēmumu pieņemšanas centās izzināt Dieva gribu, lai rīkotos saskaņā ar to. Maldās tie, kuri saka, ka balti Dievu tikai daudzinājuši. Pat dainu pantos mēs dzirdam lūgumus Dievam: “Dod, Dieviņi, otram dot, ne no otra mīļi lūgt!” Arī burtnieki pirms maģijas pielietošanas centās izdibināt, vai lietas iznākums nebūs pretējs Dieva gribai. Tas viss kopā liecina, ka mūsu senči gribēja dzīvot saskaņā ar dievišķo kārtību. Augstie priesteri un pat viņu ziņneši tika turēti lielā cieņā.

Rakstību baltu tautas pazina jau pirms 15-17 tūkstošiem gadu. Tādu vecumu zinātnieki piedēvē Francijā pie Glozelas atrastajam ar protobaltu burtiem aprakstītajam akmenim. Hetiem rakstība bijusi jau 3500 gadus pr.m.ē. Jādomā, ka arī krētiešu rakstība nav jaunāka. Interesanti atzīmēt, ka gan uz Glozelas atraduma, gan krētiešu, gan senprūšu, obru un kuršu rakstos ir lietoti daudzi kopīgi burti. Tanī pašā laikā katrai baltu tautai ir sava rakstība ar īpašām, vienīgi tai raksturīgām pazīmēm. Balti lietoja gan burtu, gan mezglu rakstu. Īpašā priesteru rīcībā bija garīgais – sarežģītu simbolu raksts. Hieroglifu un ķīļu, ko pazina un lietoja heti, lietošana pie pārējām baltu tautām nav konstatēta, bet tāpēc vien nav izslēdzama. Mezglu rakstu burtnieki un zīlnieki sēja ar linu diegiem uz koka klūdziņām. Atsevišķus tekstus atdalīja ar diegu, ko attiecīgā vietā apsēja ap klūdziņu tā, ka tas aptvēra noteiktu mezglu un cilpu grupu. Sadzīvē, tautas dziesmas pierakstot, mezglus un cilpas sēja citu citai galā un tina kamolā gluži kā magnetofona lentē. Vispopulārākais burtu raksta materiāls mērenajā klimatiskajā joslā bija bērza tāss tīstoklīši. Rakstīja ar irbulīti uz svaigas tāss iekšpuses. Rakstīt varēja visos virzienos pēc rakstītāja izvēles. Vienu skaņu varēja apzīmēt ar vairākiem atšķirīgiem burtiem. Patskaņus lietoja visai ierobežoti. Katrs līdzskanis bija it kā līdzskaņa un kāda patskaņa dabisks salikums. Kur šis salikums neatbilda vajadzībai, tur speciāli lietoja vajadzīgo patskani. Zinātnieku izbrīnu izsauca hetu plašās zināšanas matemātikā. Heti perfekti pazinuši un lietojuši ģeometriju, kā arī mācējuši kāpināt skaitļus un vilkt saknes jau 5000 gadus pirms mūsu dienām. Tādas teorētiskās zināšanas nevarētu būt uzglabātas bez pielietojuma praksē.

Nu visam kronis taču ir Latvijas pedofils Miķelsons - mazi bērnu dārza vecuma bērni - prātam neaptverami noziegumi pirms kaut ko pārmest citiem, vispirms- godātie latvieši- padomāsim, kādā vidē izauga Miķelsons un kas sekmēja viņa nenormālības un noziedzības atraisīšanos?

tātad nesena ziņa: „Portugāles tiesa ..pasludināja spriedumu valsts vēsturē garākajā tiesas prāvā, par vainīgiem atzīstot visus septiņus cilvēkus, kuri tika apsūdzēti valsts bērnu nama "Casa Pia" bērnu seksuālā izmantošanā. Tiesas spriedums sešiem vīriešiem un vienai sievietei ir rezultāts gandrīz sešus gadus ilgušam tiesas procesam, kas ir garākais Portugāles vēsturē. Tiesas prāvas gaitā uzklausīti gandrīz 800 liecinieki. Starp notiesātajiem ir bijušais "Casa Pia" darbinieks Karlušs Silvinu, kā arī bijušais Portugāles vēstnieks UNESCO Žorži Ritu un populāru televīzijas raidījumu vadītājs Karlušs Kruzs. Pedofilu mērķi bija visneaizsargātākie bērni - bāreņi un kurlmēmi zēni. Daudzas orģijas esot notikušas vēstnieka Žorži Ritu villā netālu no Lisabonas.” 1) Tātad Rietumos pedofilija ir deviācija, kas izplatās pet intelektuāļu un liberāļu vidū (UNESCO vēstnieks, žurnālists, TV raidījma vadītājs) 2) Pedofilija šjā gadījumā ir saistīta ar homosseksuālismu!. 3) Portugāles noziegumos NAV neviena garīdznieka! Mīts par garīdzniecības īpašo saistību ar pedofiliju ir izdomāts, lai segtu liberālās sabiedrības patiesos pedofilijas apmērus un cēloņus!

Vakardienas ziņa, kas parāda, ka pedofilijas tīkli ir tieši liberālo valstu problēma , turklāt cilvēkiem, kuriem nekāda celibāta nav, bet kuri tik un tā ir pedofili - turklāt veido veselu porno industriju ASV policisti pie kāda Floridas iedzīvotāja atraduši simtiem tūkstošus bērnu pornogrāfijas videorullīšu un fotogrāfiju, vēsta raidsabiedrība CNN. Arestētajam 51 gadu vecajam Džonam Edvardam Širenam izvirzītas apsūdzības par bērnu pornogrāfijas glabāšanu un izplatīšanu. Izmeklētāji lēš, ka Širena kolekcijā – datorā un citos elektroniskajos datu nesējos - ir no 500 tūktošiem līdz pat miljonam materiālu. Tāpat vīrieša dzīvoklī atrasts bērnu apģērbs. Policistiem Širens paskaidrojis, ka šīs drēbes valkā pats. Amatpersonas gan uzsver, ka uzskata to par neiespējamu. Atrastā bērnu pornogrāfijas kolekcija ir kļuvusi par vienu no pasaulē lielākajām jebkad atrastajām. ASV iepriekšējais rekords ir 500 tūkstoši videomateriālu un attēlu, ko 2011. gadā atrada pie kāda 58 gadus veca cauruļvadu montētāja no Kalifornijas. Līdzvērtīga apjoma bērnu pornogrāfisko materiālu krājumu 2010. gadā atrada pie kāda 53 gadus veca Austrijas iedzīvotāja, kura rīcībā bijis vairāk par miljonu fotogrāfiju un videofailu, vēstīja raidsabiedrība BBC.