Paziņas Breivīku atminas dalītām jūtām

Jā ,jāsāk domāt par ģimeni arī Latvijā-par vīrieti ģimenē un sabiedrībā arī. Un tā Norvēģijas pārticība arī ir iluzora.

norvēģu pašapziņai ir fakts, ka viņš bija savējais. Viņam nekas daudz nebija jādara vai jāraujas vaiga sviedros, lai jau dzīvotu pārticīgi un labi. Kādas viņiem tur cenas, pēc tam tev pat Monako vai Londona aizbraucot kā norvēģim liekās lēti un visu vari atļauties. Viņam savā valstī viss bija nodrošināts, par ko citas valstis norvēģus apskauž, bet nē, te uzrodas viens ar ideju, kuram uz materiāliem labumiem nospļauties un vēl nezēlīgi apšauj savējos. Tas ir trieciens ne tikai norvēģu pašapziņai, bet arī materiālajam, pašapmierinātajam dzīvesveidam un ziemeļnieciskai idillei par paradīzi skarbi aukstajā, bet skaistajā Norvēģijā.

viņam vnk noriebās benetōna reklāma

Viņš centās,centās,neviens viņu nemanīja, un nu viņš izdarīja ko tādu,ka uzreiz visa pasaule viņu pazīst,par viņu lasa,runā.Klusie ūdeņi vienmēr ir dziļi.Trakākais,ja šo visu salasoties,vēl kāds šāds ""klusais"" sadarītu ko tik šaušalīgu.

Ir interesanti mēģināt izprast šādus cilvēkus - tas ļauj aplēst, kāda ir situācija šajā ziņā Eiropā. Savādi, ka nekur nemin par Infidel Revolution, kas ļoti lielā mērā varēja kurināt šāda veida naidu un domas un kas nebija sveša Breivīkam.

Īsti neizprotu, kāpēc tik daudz jāraksta un jāpopularizē slepkava. Iespējams, ka viņa uzvedība, bērnība, u.c., ir interesants objekts psihiatriem, bet diez vai tas būtu jāpublicē parastos mēdijos.

Kā Vaira Vīķe Freiberga izteicās BBC, viņa jau no paša sākuma pieņēmusi, ka pamatā ir Breivīka narcisisms un problēmas ar tēvu ģimenē: