Kongress ceturtdien atbalstīja četras prasības sarīkot balsojumu par Boluartes atstādināšanu no amata impīčmenta ceļā un pieprasīja, lai viņa pirms pusnakts ierodas Kongresā un aizstāv sevi pret apsūdzībām, ka viņas valdība nav pietiekami daudz darījusi cīņā pret noziedzību.
Kad Boluarte neieradās, likumdevēji nobalsoja par viņas atcelšanu. No 130 deputātiem 124 nobalsoja par prezidentes impīčmetu. Pret to nebalsoja neviens.
Pēc Boluartes impīčmenta prezidenta pienākumu pildīšanu uzņēmies Kongresa priekšsēdētājs Hosē Heri.
Boluarte iepriekš izturēja astoņus mēģinājumus atstādināt viņu no amata, bet šoreiz impīčmentu atbalstīja gandrīz visas parlamenta frakcijas. Spriedzi palielināja trešdien notikusī apšaude koncertā Limā, kurā tika ievainoti pieci cilvēki, vairojot sabiedrības dusmas par pieaugošo noziedzību valstī.
Prezidenta amatā Boluarte stājās 2022. gada decembrī pēc tam, kad parlaments impīčmenta ceļā atcēla no amata iepriekšējo prezidentu Pedro Kastiljo. Viņa bija pirmā sieviete Peru prezidenta amatā un sestā valsts galva nepilnu desmit gadu laikā. Prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem Peru šogad no janvāra līdz augusta vidum kriminālnoziegumos tika nogalināts 6041 cilvēks, kas ir lielākais slepkavību skaits šādā periodā kopš 2017. gada. Tikmēr policijai paziņoto izspiešanas gadījumu skaits no janvāra līdz jūlija sasniedza 15 989, kas ir par 28% vairāk nekā tajā pašā periodā 2024. gadā.