Pēc Seulā bāzētā institūta rīcībā esošās informācijas, 2011.gadā Ziemeļkorejas armijā dienēja 1,02 miljoni karavīru un tās bruņoto spēku rīcībā bija rekordliels skaits tanku, karakuģu un pretgaisa aizsardzības artilērijas.
Tikmēr Dienvidkorejas bruņotajos spēkos ir teju 700 000 karavīru. Un pat ar 28 000 ASV karavīru atbalstu Ziemeļkorejas armija ir daudzskaitlīgāka nekā Dienvidkorejas bruņotie spēki.
Lai gan šobrīd Ziemeļkorejai ir mazāk kaujas lidmašīnu nekā 1986.gadā, kopš 90.gadiem tā ieguvusi MiG-29 iznīcinātājus. Turklāt ievērojami pieaudzis arī armijas rīcībā esošo zemūdeņu skaits.
Turpretī lielākā daļa Ziemeļkorejas sauszemes kauju transportlīdzekļu ir novecojusi. Degvielas trūkuma dēļ Ziemeļkoreja nespēj nodrošināt ilgas militārās operācijas. Lielākā daļa nabadzībā slīkstošās Ziemeļkorejas līdzekļu tiek novirzīti masu iznīcināšanas ieroču programmas attīstībai.
Analītiķi tikmēr prognozē, ka jaunais un nepieredzējušais Kima Čenira dēls Kims Čenuns, kurš pārņēmis varas grožus pēc sava tēva nāves, turpinās sava tēva piekopto militāro taktiku. Kims Čenuns varētu sarīkot militāru uzbrukumu vai arī raķešu vai kodolizmēģinājumus, lai vairotu savu ietekmi. Phenjana vairākkārt draudējusi pārvērst Seulu "uguns jūrā", un šie draudi tika izteikti vēl pagājušajā nedēļā.
Savukārt Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija trešdien paziņoja, ka šomēnes ar ASV tiks parakstīts kopīgs operāciju plāns un tiks palielināts ar ASV karavīriem rīkoto kopīgo militāro mācību skaits. "Joprojām saglabājas Ziemeļkorejas provokāciju draudu iespējamība, jo Kims Čenuns cenšas izveidot savu režīmu," teikts prezidentam iesniegtajā ministrijas ziņojumā. Divos Ziemeļkorejas uzbrukumos 2010.gadā tika nogalināti 50 dienvidkorejiešu karavīri.
Šā gada budžetā izdevumi aizsardzībai Dienvidkorejā palielināti par 5% līdz 33 triljoniem vonu (15,54 miljardiem latu).