Runājot par Eiropas Savienības (ES) attiecībām ar Turciju, pētnieks norādīja, ka Turcijai ar tiesiskumu klājas sliktāk, tāpat daudz zemūdens akmeņu ir arī saistīti ar vēlmi pievienoties ES. Viņš arī sacīja, ka pašreizējā muitas vienošanās ir viens no būtiskākajiem ieguvumiem, jo rūpniecības sektors pilnībā atbilst ES standartiem, taču nepieciešama lielāka sadarbība arī pakalpojumu sektorā, ieviešot nepieciešamās normatīvo aktu bāzes.
Tāpat būtisks jautājums ir par bezvīzu režīma ieviešanu, taču tas prasīšot daudz laika, jo vairākas Rietumbalkānu valstis ir noslēgušas vienošanās par atviegloto vīzu režīmu, taču Turcija to vēl nav izdarījusi, jo izvirzītas vairākas prasības par pasu izskatu un robežkontrolēm. "Jautājumu risināšana uz priekšu virzās diezgan sekmīgi, bet jābūt ES Padomes balsojumam Briselē, kas atkarīgs no politiskā noskaņojuma ES. Jautājumam par uzņemšanas sarunām, ir negatīvie aspekti - Kipras jautājums un neatkarības neatzīšana, kā arī citi būtiski un strīdīgi jautājumi," viņš sacīja.
Rīcības plāna par bēgļu uzņemšanu sarunas pavirzījušās uz priekšu diezgan būtiski, taču joprojām ir vairāki neatbildēti jautājumi, jo pie Turcijas robežas notiek karš, kas liek bēgļiem plūst uz vairākām valstīm, tostarp arī Turciju.
"Līdz ar to kopš 2011.gada uz Turcijas dienvidaustrumu robežas jūtams saspīlējums. Līdz šim nepietiekama sadarbība bija 2012.-2013.gadā, taču tagad gan izstrādāts plāns attiecībā uz vīzu režīma atvieglošanu un iestāšanās sarunām, apsolīti arī vairāki miljoni eiro, kā arī norisinās sarunas par plāna praktisko realizāciju," viņš sacīja, atsaucoties uz ES sadarbību ar Turciju bēgļu plūsmas mazināšanai.
Pētnieks arī atzina, ka ES ļoti rēķinās ar Turcijas palīdzību bēgļu plūsmu kontrolēšanā, kas gan esot sarežģīti. "Viens no svarīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā, ir tas, ka Egejas jūras krastā darbojas mafija, cilvēku tirdzniecība organizētās grupas, kas pelna lielu naudu par cilvēku pārvadāšanu," sacīja Pjerini.
Ja rēķina to cilvēku skaitu, kuri pagājušajā gadā ieradās ES un par katru šādu pārvadāšanas reizi samaksāja cilvēku kontrabandistiem vidēji 1000 līdz 1500 eiro, cilvēku kontrabandisti nopelnījuši aptuveni vienu miljardu eiro, sprieda pētnieks. "Un tas ir lēsts, neskaitot glābšanas vestes un laivas."
Jau vēstīts, ka Grieķijai piederošās salas Egejas jūrā Turcijas piekrastes tuvumā ir kļuvušas par galveno tranzīta zonu migrantiem un bēgļiem, kas no Turcijas teritorijas ar nedrošām laivām vai kuģiem dodas uz Eiropu. Šajos bīstamajos braucienos ir gājuši bojā simtiem cilvēku.
ANO paziņojusi, ka šogad Grieķijā ieradušies vairāk nekā 46 000 imigrantu, bet aptuveni 200 bīstamajā ceļā gājuši bojā.