Ziņas par pēdējo upuri pāršalca pasauli pagājušās nedēļas nogalē, kad Austrālijas ūdeņos dzīvību zaudēja kāds 21 gadu vecs sērfotājs. Incidents notika kontinenta rietumos netālu no vietas, kur haizivs pagājušajā gadā dzēsa kāda trīsdesmitgadnieka dzīvību.
Līdz pat otrdienai pludmale tika slēgta, lai pārliecinātos, ka tā ir brīva no haizivīm. «Pirms pāris mēnešiem mēs manījām dažas haizivis dziļāk jūrā, taču tās nekad nenāca tik tuvu krastam,» The Daily Telegraph citējis vietējās pludmales kafetērijas darbinieku Debu Piketu. Sērfotāju no ūdens palīdzēja izvilkt draugi, taču viņa ķermeņa apakšdaļa bija pilnībā saplosīta, un, visticamāk, vīrietis miris jau ūdenī.
Haizivju uzbrukumu skaits audzis arī citviet pasaulē. Iepriekš nepieredzētu uzbrukumu virkne augustā fiksēta arī Klusā okeāna ūdeņos Krievijā, kur nopietnus savainojumus guvuši divi cilvēki.
Speciālisti norāda, ka uzbrukumu cēloņi ir maz pētīti, tomēr līdz šim tie norāda uz cilvēka darbības ietekmi. Pateicoties lēto aviobiļešu un tūrisma attīstībai, ļaudis bauda peldes un citas ūdens aktivitātes tur, kur agrāk tiem nebija piekļuves. «Tas [uzbrukumu skaita pieaugums], visticamāk, ir tāpēc, ka cilvēki daudz vairāk laika pavada jūrā, tādā veidā palielinot abu pušu satikšanās iespējas,» ISAF pārstāvji norādīja AFP.
Haizivju uzbrukumu skaita palielināšanos varētu būt rosinājis arī nozvejas pieaugums dzīvnieku dabiskajās barošanās vietās un globālā sasilšana, kas ūdens iemītniekus mudinājusi doties jaunu teritoriju meklējumos.