Kravas vilciena efekts
Tikai pēc tam, kad bērnu piemeklēja pirmā krampju lēkme, viņš tika nosūtīts uz papildu izmeklēšanu. Trauksmes zvanu mediķi sāka zvanīt pēc tam, kad bija aplūkojuši elektroencefalogrammu — tajā bija redzami strauji "lēcieni", kas raksturīgi epilepsijai, taču posmos starp kāpumiem smadzeņu aktivitāte bija ļoti zema. The Times raksta, ka pediatrs, kuram bija jāpaziņo vecākiem smagā diagnoze (Ohtaharas sindroms — rets epilepsijas paveids, kam raksturīgi arī cerebrālās triekas simptomi), bija uz galda tālredzīgi nolicis kastīti ar papīra salvetēm. Ārsts ievilka elpu un paziņoja, ka Aivenam būs "ļoti lielas problēmas" attīstībā. Nepacietīgais Kamerons atcirtis: "Kad jūs runājat par lielām problēmām, vai ar to jūs gribat teikt, ka viņam būs grūtības ar matemātikas uzdevumiem, vai arī gribat teikt, ka viņš nevarēs staigāt un runāt?" Ārsts apstiprināja, ka Aivena gadījumā jārēķinās ar otro variantu.
Kamerons vēlāk atzinās, ka uzreiz pēc sliktās ziņas saņemšanas viņš
juties tā, it kā viņam būtu uzbraucis kravas vilciens. "[Pēc tam] kādu
laiku pavadi depresijā, jo skumsti par plaisu, kas šķir cerības no
realitātes," viņš teica BBC. Taču slima bērna aprūpes ikdiena nav
ļāvusi ilgi nodoties šādām izjūtām. Aivens bija jāved uz neskaitāmām
pārbaudēm un analīzēm, bija jāiemācās tikt galā ar viņa lēkmēm un
jādara viss iespējamais, lai bērnam 24 stundas diennaktī nodrošinātu
maksimālu komfortu. "Kādu dienu, braucot ar mašīnu no slimnīcas, es
pieķēru sevi domājam — mums jāvar. Ja nespēsim par viņu parūpēties un
darīt to labi, tad būsim viņu pievīluši," vēlāk stāstīja Kamerons.
Atklāti par sāpīgo
Ģimene nolēma, ka bērnu no preses un politiķiem neslēps. Turklāt ne
tikai neslēps, bet atklāti runās par slima bērna aprūpi, lai cik sāpīgi
tas būtu. Sirsnība, ar kādu nu jau par partijas līderi kļuvušais
Kamerons runāja un rakstīja par savu dēlu, daudzus pārsteidza, jo šķita
neiederamies britu rezervētajā politiskajā vidē. Kamerons zīdaini ņēma
līdzi uz partijas sanāksmēm, parlamenta skvēriņā viņu baroja no
pudelītes, pieminēja "brīnumaino bērnu" no parlamenta tribīnes un
rakstīja komentārus presē: "Viņa smaids ir nedaudz iešķībs, un to
reizumis pavada neliels kunkstiens, bet tas spēj piepildīt ar gaismu
visu istabu." "Toriji mainās," ieraudzījuši Kameronu ar zīdaini grozā,
konstatēja parlamentā akreditētie žurnālisti. Līdzi torijiem mainījās
visa britu politika — gan politiķu tēls, gan politiskās prioritātes.
Politiķis pēkšņi bija atļāvies būt noguris un noraizējies cilvēks, kurš
velta pārcilvēciskus pūliņus tam, lai viņa bērns justos mīlēts. Un
konservatīvie toriji, kuri agrāk skeptiski izturējās pret
"sociālistisko" valsts veselības aprūpes sistēmu, pēkšņi kļuva par
sistēmas lielākajiem aizstāvjiem. "Kad tava ģimene ir atkarīga no NHS
(valsts veselības aprūpes sistēma) dienu no dienas, tad tu sāc
novērtēt, cik vērtīga tā ir," partijas konferencē teica Kamerons un
solīja ievēlēšanas gadījumā veselības aprūpi padarīt par valdības
prioritāti.
Bija — un joprojām ir — arī tādi, kuri uzskatīja, ka slimais bērns tiek ekspluatēts, lai atkausētu vēlētāju sirdis. Kamerons uz šādu kritiku reaģēja nikni: "Kāpēc lai es viņu nepieminētu, ja viņš aizņem tik lielu vietu manā dzīvē?" Politiķis daudzkārt uzsvēris, ka tieši, pateicoties Aivenam, viņš ir tāds, kāds ir. Tieši Aivens viņu mācījis izjust lielāku empātiju, novērtēt mediķu darbu, domāt zaļāk, būt pazemīgākam. "Nedaudz no Aivena ir visā, ko daru."
Aivenu uz slimnīcu aizveda trešdien plkst.5.45. "Mums bija ļoti, ļoti smaga nakts," īsziņā draugam rakstīja Kamerons. Trīs ceturtdaļstundas vēlāk mediķi paziņoja, ka zēns ir miris. Pirmo reizi britu parlamenta vēsturē bērna nāves dēļ tika atcelta iknedēļas premjerministra iztaujāšana. Tā vietā deputāti pulcējās, lai pieminētu Aivenu. Nedaudz no klusējošā zēna droši vien turpmāk būs visā, ko viņi darīs.