Plāno ieviest vienotu ES robežu uzraudzības sistēmu

IDS paredz virkni izmaiņu ES juridiskajos aktos, un tās attieksies uz tādām sfērām kā kibernoziedzības un organizētās noziedzības apkarošana, ES ārējo robežu uzraudzība, pretterorisma aktivitātes, tajā skaitā transporta drošības uzlabojumi, un ES kopējās reaģēšanas uz katastrofām spēju uzlabošana.Robežu drošības jomā plānots izveidot kopēju ārējo robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR) visai ES un ieviest tā sauktās "mazās robežas". ES ārējās robežas drošākajos punktos varētu atvieglot kontroli, kas ļautu ietaupīt resursus, bet tas dotu iespēju noteikt ES ārējās robežas "karstos punktus", caur kuriem notiek nelegālā imigrācija, narkotiku kontrabanda vai cilvēktirdzniecība, un kuriem tādēļ jāpievērš lielāka uzmanība, tika skaidrots konferencē.Organizētā noziedzība, kas sevī ietver dažādas naudas atmazgāšanas shēmas, krāpšanos ar nodokļiem, finanšu datu zādzības arvien vairāk iet roku rokā ar kibernoziedzību – ne tikai tradicionālas noziegumu formas tiek pārnestas uz digitālo vidi, bet tajā rodas pat pavisam jauni noziegumu veidi. Organizētā noziedzība jau ierasti bijusi starptautiska, bet interneta izplatība vēl vairāk nojauc barjeras, kuras tai rada valstu robežas, tika uzsvērts IDS izsludināšanai rīkotajā konferencē. Tāpēc ieplānots paaugstināt sodus par kibernoziedzību, tā, lai visās ES valstīs tie sasniegtu vismaz divus līdz piecus gadus reāla cietumsoda, kā arī pasludināt par pretlikumīgām privātu datu neatļautai pārtveršanai izmantojamo paņēmienu, piemēram, tā saukto botnetu, lietošanu.Terorisma apkarošanā IDS uzmanību plāno vērst uz līdz šim novārtā atstātajiem tās aspektiem – zemes transporta drošību un cīņai ar radikāļu propagandu. IDS konferences dalībnieki norādīja ka jācīnās ir ar teroristu uzbrukumu cēloņiem, nevis sekām – Al Qaeda reti kad darbojas kā centrālā organizācija, kas sūta savus aģentus kaut ko spridzināt – tā drīzāk ir ideoloģiskais centrs, kas cenšas padarīt par radikāļiem Rietumvalstīs jau dzīvojošos musulmaņus. Pret to plānots cīnīties, atmaskojot radikāļu propagandu un skaidrojot pilsoniskās sabiedrības nozīmi.IDS izstrādātāji arī atzina, ka, kaut gan kopš 2001. gada 11. septembra terora aktiem ļoti daudz kas darīts aviotransporta drošības jomā un arī jūras transporta drošībā veikti uzlabojumi, novārtā palicis dzelzceļa un autotransports un, kā parāda uzbrukumi Madrides un Londonas metro, tas turpmāk varētu kļūt par jaunu teroristu iecienītāko mērķi. Protams, tādas drošības pārbaudes kā lidostās uz autoceļiem un dzelzceļa stacijās nav iespējamas, bet transporta sistēmas darbiniekus gan var apmācīt ievērot aizdomīgus cilvēkus vai darbības un par to attiecīgi ziņot. Tas varētu būt efektīvi, jo parasti teroristi saviem uzbrukumiem sagatavojas, izpētot to norises vietas, norādīja EK pārstāvji.IDS plānos ietilpst arī Lisabonas līguma solidaritātes klauzulas ieviešana dzīvē – tā attiecas uz ES valstu rīcību dabas vai cilvēku radītu katastrofu rezultātu novēršanai. Konferencē kā piemēru, līdzšinējai sadarbības vājajai koordinācijai minēja Haiti zemestrīci:  "Tas nav pārāk efektīvi, ja no piecām ES dalībvalstīm palīdzēt Haiti izlido piecas lidmašīnas, bet katra no tām ir tikai vienu piektdaļu pilna." Pēdējo 35 gadu laikā klimata izmaiņu, urbanizācijas un terorisma rezultātā dažādu katastrofu apjomi esot pieckāršojušies. Šogad vien ES katastrofas izmaksājušas 90 miljardus eiro, bet pēdējo 20 gadu laikā katastrofās gājuši bojā apmēram 90 000 eiropiešu, tādēļ esot nepieciešams ne tikai uzlabot ES valstu sadarbību katastrofu seku likvidēšanā, bet arī šīs sadarbības redzamību – lai, ja kaut kas noiet greizi, cilvēki saprastu, kurš ir vainojams, un arī tādēļ, lai ES valstu pilsoņi varētu izjust lepnumu, ka viņu maksātā nodokļu nauda kādam katastrofas upurim reāli palīdz. Uz žurnālistu jautājumiem, kādas cilvēktiesības nāksies upurēt, lai varētu ieviest plānotos drošības likumus, Eiropas iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma atbildēja, ka pati nāk no liberālām politiskajām aprindām un ir pret jebkādu cilvēktiesību ierobežošanu, bet "arī netikt saspridzinātam gabalos ir viena no cilvēka pamattiesībām, un mēs darīsim visu, lai piedāvājumi atbilstu ES pamatvērtībām". Viņa arī uzsvēra, ka piekrīt, ka "Briselei nevajadzētu darīt visu", tomēr IDS aplūkotās problēmas, piemēram, organizētā noziedzība, reti darbojas tikai vienas valsts robežās. "Mums ir arvien vairāk kopīgu problēmu, tādēļ vajadzīgi arvien vairāk kopīgi risinājumi," teica komisāre.Taisnības labad gan jāiebilst, ka IDS pagaidām izstrādāta tikai kā "komunikācija", kas nozīmē, ka ar lielāko daļu konkrēto likumu izmaiņu, ko tā paredz, EK nāks klajā tikai nākotnē – lielākā daļa no tām ieplānota 2011.gadam, bet dažas arī vēlāk.