Pēc Goubla novērtējuma Latvijas, Lietuvas un Igaunijas trīs neatrisināmie izaicinājumi ir to mazās teritorijas, atrašanās vieta un demogrāfija.
"Būsim tieši - Igaunija, Latvija un Lietuva ir mazas valstis. (..) Tam savukārt ir trīs tiešas sekas - pirmkārt, no jebkuras pieļautas kļūdas ir izjūtamas tiešas sekas. Otrkārt, tās parasti ir atkarīgas no citiem. Un, treškārt, tās bieži tiek ignorētas vai citas valstis to intereses ziedo, lai panāktu vienošanos ar lielākām un "daudz svarīgākām valstīm"," norāda Goubls.
"Otrs nemainīgs apstāklis ir ģeogrāfija. Kā bieži sacīja mūžībā aizgājušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri, viņš labāk kaimiņos gribētu Kanādu. Tomēr Igaunija, Latvija un Lietuva nevar izvēlēties kaimiņus, un, būsim atklāti, viņi dzīvo bēdīgi slavenā rajonā, kurā viņu intereses citi ignorē vai nobradā," raksta komentētājs.
"Diemžēl nav nekādu pazīmju, ka situācija šajā reģionā uzlabosies, neskatoties uz cerībām pirms 20 gadiem. No otras puses, daži no eiropiešiem, uz kuriem Baltijas līderi un iedzīvotāji tik ļoti ir paļāvušies, dažkārt baltiešiem un citiem austrumeiropiešiem publiski ir pateikuši, lai viņi aizver savas mutes, un daudz biežāk virza savas nacionālās intereses uz Baltijas valstu rēķina, īpaši attiecībā uz enerģētikas piegādēm no Krievijas Federācijas."
"No otras puses, situācija Krievijā pasliktinās un pasliktinās strauji. Tikai daži Krievijas Federācijā 1991.gada notikumu iznākumu uzskata par leģitīmu un galīgu, turklāt daudzus šajā valstī atklāti piesaista radikāls nacionālisms, kas dažos gadījumos robežojas ar fašismu. Aizvien redzamāks kļūst Krievijas Federācijas sabrukuma un sairšanas risks tuvākajā nākotnē. [Radikālā nacionālisma dēļ] šīs valsts draudošā sairšana visdrīzāk būs daudz vardarbīgāka un asiņaināka nekā PSRS beigas, bet tas radīs nopietnu un draudošu iespaidu arī uz kaimiņvalstīm," norāda Goubls.
"Krievijas iebrukums Gruzijā 2008.gada augustā un Rietumvalstu maigie iebildumi daudziem Krievijas galvaspilsētā iedēstījuši ideju, ka "labs mazs karš" ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai izraisītu vietējo atbalstu un atliktu vai novērstu sairšanu. Nav nekādu garantiju, ka Maskava šo stratēģiju neizmēģinās vēlreiz, īpaši, ja tam radīsies kāds pamatojums kaimiņvalstīs, kaut arī noslēgumā tā var izrādīties katastrofa pašai Krievijai."
"[Gruzijas prezidents Mihails] Saakašvili rīkojās muļķīgi, bet Krievijas Vladimirs Putins rīkojās noziedzīgi. Diemžēl daudzās Rietumvalstīs uzskata, ka muļķība ir lielāks noziegums, īpaši šādas spēka nesamērības gadījumā. Un to mazākām valstīm der vienmēr atcerēties."
Trešais šāds nemainīgais izaicinājums pēc Goubla novērtējuma ir demogrāfija.
"Kaut arī integrācijas process [Latvijā un Igaunijā] ir bijis gan juridiski, gan psiholoģiski smags, patiesībā Tallina un Rīga ir panākušas brīnumus, īpaši ņemot vērā Krievijas un Rietumvalstu izdarīto spiedienu ignorēt starptautiski atzītas okupēto valstu tiesības, nepiedāvāt pilsonību tiem iedzīvotājiem, kurus ievedusi okupējošā vara," norāda analītiķis.
Goubls vienlaikus brīdina, ka iedzīvotāju etniskais sastāvs nav galvenā demogrāfiskā problēma, bet gan iedzīvotāju skaita samazināšanās lauku reģionos, kā arī jauniešu masveida emigrācija.
"Mums visiem ir jāatzīst, ka darbs mums priekšā ir smagāks par paveikto. Šī loma varbūt nav tik krāšņa, un nākamie uzdevumi var nebūt tik dramatiski. Bet tie ir svarīgi. (..) Mūsu darbs tagad ir ikdienas pienākumi, un, ja mēs to darīsim un darīsim to labi, mēs varbūt spēsim izvairīties no katastrofas un svinēt vēl daudzas gadadienas notikumiem, kas bija īsts Baltijas brīnums."
Pols Goubls ir bijušais ASV Valsts departamenta un Centrālā izlūkdienesta pārvaldes (CIP) analītiķis Padomju Savienības jautājumos un ilggadējais radio "Brīvā Eiropa" un radio "Amerikas Balss" darbinieks.
Par ieguldījumu Baltijas valstu neatkarības un Krievijas spēku izvešanas veicināšanā Goubls saņēmis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts apbalvojumus.