Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš bija vēlējies pielikt krāšņu punktu nedēļas nogalē izveidotajai Vidusjūras savienībai un tādēļ uz Bastīlijas dienas svinībām uzaicināja visu to dalībvalstu līderus, pirmdien izpelnījās asu kritiku paša mājās par to, ka militārajā parādē Elizejas laukos noskatījās arī Sīrijas prezidents Bašars el Asads. Tas jo īpaši saniknojis opozīcijas politiķus un franču militārpersonas, kas savulaik piedalījušies miera uzturēšanas operācijās Libānā, kur, kā tiek pieņemts, tikusi īstenota Sīrijas atbalstīta vardarbība.
Krāšņajā parādē bez visu ES dalībvalstu līderiem nolūkojās ne vien B.el Asads, bet arī Izraēlas premjers Ehuds Olmerts, Ēģiptes prezidents Hosnī Mubaraks, palestīniešu līderis Mahmūds Abāss un citi šī reģiona vadītāji.
Cilvēktiesību aktīvisti uzskata, ka Sīrijā pie varas ir viens no represīvākajiem režīmiem arābu valstīs.
Niknas par B.el Asada klātbūtni bija arī bijušās franču militārpersonas, kuras apsūdz Sīriju terora akta sarīkošanā Sīrijā 1983.gadā. Tajā dzīvību zaudēja 58 franču karavīri. "Mēs tiešām neesam priecīgi par to," žurnālistiem sacīja Francijas kara veterānu biedrības vadītājs Žans Luks Emārs. Ironiskākais esot tas, ka daļa karavīru, kas piedalījās parādē un salutēja Sīrijas līderim, ir beiguši militāro akadēmiju, kas nosaukta viena terora aktā bojāgājušā karavīra vārdā.
Francijas prezidentam tuvu stāvošas personas apgalvo, ka šo terora aktu organizējis Irānas atbalstītais grupējums Hezbollah, tādēļ neesot pamata kritikai par Sīrijas līdera piedalīšanos parādē.
Sašutumu par šo Elizejas pils lēmumu izrādījuši ne vien opozīcijā esošie politiķi. Ārlietu ministrs Bernārs Kušnērs vēl jūnijā atzina, ka nav iepriecināts par B.el Asada piedalīšanos šajā pasākumā. Francijas eksprezidents Žaks Širaks, kurš pārtrauca augsta līmeņa attiecības ar Sīrijas režīmu pēc Libānas premjera Rafika Hariri nogalināšanas 2005.gadā, Bastīlijas dienas parādē nepiedalījās.