Tomēr pati Progresa partija pret to kategoriski iebilst. "Mēs esam liberāļi, mēs atbalstām brīvā tirgus ekonomiku un visu cilvēku tiesības piekopt savu reliģiju un kultūru," Dienai uzsvēra Progresa partijas biedrs un Norvēģijas parlamenta Ārlietu un aizsardzības komisijas loceklis Mortens Haglunds.
Viņš arī uzsvēra, ka A.Bēringa Breivīka uzskati nekādā mērā nesakrīt ar Progresa partijas uzskatiem. Uz jautājumu, kā pēc šī traģiskā notikuma varētu mainīties Norvēģijas sabiedrība, M.Haglunds atbildēja, ka noslēgtāka tā noteikti nekļūs, jo tas būtu tas, ko A.Bērings Breivīks būtu vēlējies.
Progresa partijas pieskaitīšanu pie galēji labējiem spēkiem noraida arī Dienas aptaujātie politologi un žurnālisti. "Salīdzinājumā ar ASV republikāņiem mūsu "progresisti" ir daudz kreisāki," Dienai sacīja laikraksta Aftenposten redaktors Kjetils Kolsruts. Vienīgais Progresa partijas retorikas punkts, kas to liek pieskaitīt galēji labējam spēkam ir tas, ka šī partija iestājas par imigrācijas samazināšanu.
"Progresa partijai šobrīd tuvojošās pašvaldību vēlēšanās imigrācijas tēma nespēlēs īpašu lomu, jo, pirmkārt, pašvadības neko īpašu nenosaka imigrācijas jomā, un, otrkārt, tas šobrīd nebūtu politkorekti," uzsvēra skaidroja M. Haglunds.
Viņš gan atzina, ka imigrantu integrācija ir liela problēma, jo, piemēram, bieži vien iebraucēju bērni nezina norvēģu valodu, jo mātes ar atvasēm sarunājas tikai dzimtajā valodā. M. Haglunds skaidroja, ka Norvēģijā dažviet ir skolas, kur mācās tikai imigrantu bērni, un tas viss apgrūtina šādu jauniešu iekļaušanos norvēģu sabiedrībā.