60% uzskata, ka Irākas kara sākšana bija kļūda. Un visubeidzot — prezidentam Džordžam V.Bušam nav ne mazāko izredžu izkulties no viszemākajiem popularitātes reitingiem, ko jebkad piedzīvojis šīs valsts līderis.
Vai tiešām šādā situācijā Republikāņu partijai, kas bijusi pie varas pēdējos astoņus gadus, ir izredzes šā gada novembrī atkal uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās? Izrādās, ka ir. Vēl pirms nedēļas sabiedriskās domas pētījumi liecināja, ka gan republikānis Džons Makeins, gan demokrāts Baraks Obama bauda vienādu vēlētāju atbalstītāju skaitu — aptuveni 45% robežās. Vēl pirms pāris mēnešiem Makeins atpalika par 7—10%.
Politiskā zveja
Kad jūnijā tapa zināms, ka abu lielāko ASV partiju kandidāti būs Obama un Makeins, žurnāls The Economist uz vāka publicēja šo politiķu foto un zīmīgu virsrakstu Labākais, ko Amerika var piedāvāt. Abi savā priekšvēlēšanu taktikā lielāko akcentu lika uz solījumu revidēt līdzšinējo Vašingtonas politiku, un vēlētāji bija gatavi dot viņiem šo iespēju.
Taču priekšvēlēšanas atstāja arī mieles. Liela daļa demokrātu nespēja samierināties ar Hilerijas Klintones zaudējumu, un gandrīz trešā daļa no viņas uzticamākajiem atbalstītājiem vēl pavisam nesen draudēja principa pēc nebalsot par, viņuprāt, politikā nepieredzējušo Obamu. Savukārt republikāņu konservatīvais spārns kurnēja par Makeinu, jo uzskata viņu par pārāk brīvdomīgu un sauc par maveriku, kas, burtiski tulkojot, ir atšķirīgu uzskatu cilvēks.
Iespējams, ka ārpolitikā pieredzējušā senatora Džozefa Baidena izvēlēšanās par savu viceprezidenta kandidātu bija Obamas mēģinājums likvidēt bažas par viņa komandas diletantismu nacionālās drošības jautājumos. Tomēr vēl lielāku pārsteigumu pagājušājā piektdienā sagādāja Makeins, par savu viceprezidenti nosaucot Aļaskas štata gubernatori Sāru Peilinu.
Politiskie komentētāji nekavējoties izdarīja divus secinājumus. Pirmārt, Makeins cenšas pierādīt, ka aizvien gatavs reformēt Vašingtonas birokrātiju, jo Peilina izcēlusies ar asu darbību pret korupciju un nav žēlojusi arī savas partijas nomenklatūru. Otrkārt, ir acīmredzama Makeina vēlme gan pielabināties Republikāņu partijas konservatīvajam spārnam (viņi īpaši gadīja ticīgu kandidāti, kas noliedz abortus), gan arī pārvilināt Hilerijas Klintones atbalstītājus.
Vēsturiskas vēlēšanas
Viena lieta gan ir skaidra jau tagad — šīs būs vēsturiskas vēlēšanas. Ja uzvarēs Obama, viņš būs pirmais afroamerikānis ASV prezidenta amatā. Ja uzvarēs Makeins, kopā ar viņu Baltā nama amatā pirmoreiz ieies sieviete.
Pēc pagājušajā nedēļā notikušā emocionāli aizkustinošā demokrātu partijas konventa Denverā atbalsts Obamam ir uzlēcis līdz 49%, kamēr Makeins noslīdējis līdz 41%. Obamas runu tiešraidē noskatījās 38 miljoni amerikāņu — lielākais reitings ASV politisko pasākumu vēsturē, kas turklāt pārspējis Pekinas olimpiādes atklāšanas ceremoniju. Populāras bija arī Hilerijas Klintones un bijušā prezidenta Bila Klintona runas, kurās viņi aicināja savas partijas biedrus aizmirst līdzšinējās domstarpības un apvienoties Obamas atbalstam.
Pirmdien savu kongresu Mineapolisā sāk republikāņi. Viņu lielākās zvaigznes tribīnē būs Kalifornijas gubernators Arnolds Švarcenegers, prezidents Bušs un viens no Irākas kara ideologiem viceprezidents Diks Čeinijs. Taču iespējams, ka arī republikāņi spēs pārliecināt vēlētājus aizmirst pagātni un skatīties nākotnē. Varbūt amerikāņi, noklausoties Peilinas nacionālo debiju, būs tikpat "patīkami pārsteigti" kā Makeins. Jebkurā gadījumā, nākamie politiķu reitingi tiek gadīti ar lielu nepacietību.