No 150 Gruzijas parlamenta deputātiem 77 tiek ievēlēti proporcionālās vēlēšanās pēc partiju sarakstiem, bet 73 - vienmandāta apgabalos. Atbilstoši rezultātiem ceturtajā daļā iecirkņu proporcionālajās partiju sarakstu vēlēšanās par Gruzijas sapni nobalsojuši 53,19% vēlētāju, bet par Saakašvili Apvienoto nacionālo kustību - 41,51% vēlētāju.
Ir skaidrs, ka Gruzijas sapnis ir izcīnījis vairākumu," uzrunā televīzijā apliecināja Saakašvili. Tieši nenorādot iegūtu vietu skaitu, Saakašvili atzina, ka Gruzijas sapnim parlamentā būs vairākums. "Tas nozīmē, ka parlamentārajam vairākumam būs jāizveido jauna valdība un es kā prezidents sekmēšu šo procesu," apliecināja Saakašvili.
Prezidents arī atzina, ka viņa vadītā Apvienotā nacionālā kustība, kas dominējusi Gruzijas politikā kopš 2003. gada Rožu revolūcijas, darbosies opozīcijā. "Mēs kā opozīcija cīnīsimies par mūsu valsts nākotni," solīja Saakašvili. Prezidents atzina - kaut arī pastāv "nopietnas atšķirības" viņa vadītās partijas un Gruzijas sapņa starpā, "demokrātija darbojas, Gruzijas tauta pieņem lēmumu, un to mēs dziļi cienām".
Ivanišvili savas koalīcijas uzvaru pasludināja jau drīz pēc pirmo nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultātu publiskošanas. Pagaidām nav precīzi zināms, cik daudz vietu jaunajā parlamentā iegūs līdzšinējās varas un opozīcijas partijas, jo teju puse deputātu tiek ievēlēti vienmandāta vēlēšanu apgabalos. Līdzšinējā parlamenta sasaukumā Saakašvili partija kontrolēja 119 no 150 deputātu vietām.
Ivanišvili otrdien jau pieprasījis prezidenta Mihaila Saakašvili atkāpšanos. "Vienīgais pareizais lēmums Saakšvili būtu atkāpties," savas priekšvēlēšanu kampaņas štāba mītnē sarīkotajā preses konferencē paziņoja Ivanišvili.
Viņš arī piesolīja, ka pret amatpersonām, kuras līdzšinējās valdības laikā pastrādājušas noziegumus, tikšot uzsākta tiesiskā vajāšana. "Nebūs bijušo amatpersonu vajāšanas, izņemot tās, kuras pastrādājušas noziegumus. Tām būs jāstājas tiesas priekšā," sacīja Gruzijas sapņa līderis.
Izklāstot savas ārpolitikas prioritātes, Ivanišvili paziņoja, ka vēlas uzlabot attiecības ar Krieviju, taču vienlaikus uzsvēra vēlmi iestāties NATO, pret ko Maskava vienmēr kategoriski iebildusi. "Mums jānormalizē attiecības ar Krieviju, [taču] mūsu stratēģija kļūt par NATO dalībvalsti netiks pavērsta pretējā virzienā," norādīja vēlēšanu uzvarētājs. "Ja jūs man vaicājat, Amerika vai Krievija, es saku, ka mums nepieciešamas labas attiecības ar visiem."
Kā jau vēstīts, gan Saakašvili, gan Ivanišvili pirms vēlēšanām pauda pārliecību, ka vēlēšanās gūs graujošu uzvaru, un priekšvēlēšanu kampaņa Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju vērtējumā bija "konfrontējoša un asa". Ivanišvili apsūdzēja pašreizējo prezidentu autoritāra režīma iedibināšanā, bet Saakašvili savukārt apgalvoja, ka viņa oponents pielikšot punktu Gruzijas modernizācijas programmai un atgriezīs to korupcijas un haosa māktajā pagātnē.
Valdošās partijas reputāciju īsi pirms vēlēšanām iedragāja skandāls, kuru izraisīja atklātībā nonākušais videoieraksts par cietumu ieslodzīto spīdzināšanu, kas izraisīja gan ielu protestus, gan starptautisko nosodījumu, vienlaikus rosinot bažas par iespējamām nekārtībām arī pēc vēlēšanām. Apvienotā nacionālā kustība nāca pie varas 2003.gadā pēc tā dēvētās Rožu revolūcijas, kuras laikā tika gāzts prezidents Eduards Ševarnadze.
Šīs vēlēšanas ir ļoti svarīgas, jo saskaņā ar iepriekš izdarītajiem konstitūcijas grozījumiem pēc Saakašvili pilnvaru termiņa beigām 2013.gadā pieaugs parlamenta un premjerministra ietekme, kamēr prezidenta vara tiks ierobežota. Gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) aicināja Tbilisi nodrošināt godīgas vēlēšanas, uzsverot, ka no tā ir atkarīgas Gruzijas cerības integrēties Rietumu organizācijās.