Nord Stream norāda, ka nupat saņemtā Somijas "Ūdens atļauja" papildina agrāk Somijas valdības izsniegto atļauju cauruļvada būvniecībai Somijas ūdeņos. Dienvidsomijas reģionālās administrācijas aģentūra apstiprinājusi Nord Stream sagatavoto detalizēto plānu par gāzes vada būvniecību, apsaimniekošanu un uzturēšanu gāzes vada 374 kilometrus garajā posmā, kas ies caur Somijas ekskluzīvo ekonomisko zonu (EEZ).
Iepriekš ir
saņemtas nepieciešamās atļaujas arī no pārējām četrām valstīm, caur kuru
teritoriālajiem ūdeņiem vai EEZ ies
cauruļvada maršruts - Krievija, Zviedrija, Dānija un Vācija.
"Šis ir kulminācijas punkts četru gadu garajām izpētēm, konsultācijām un pārrunām ar atbildīgajām institūcijām, ekspertiem un sabiedrību Somijā un pārējās Baltijas jūras reģiona valstīs," komentē Nord Stream izpilddirektors Matiass Varnings.
Nord Stream apgalvo, ka cauruļvada būvniecības un apsaimniekošanas plāns ir izstrādāts tā, lai pēc iespējas minimalizētu ietekmi uz gultnes stāvokli, jūras transporta satiksmi, zivsaimniecību, jūras organismiem, munīcijas apbēdīšanas vietām un kūltūras mantojumu,un ievērojot arī daudzus citus vides aizsardzībai būtiskus apsvērumus.
Konsorcijs pirmā cauruļvada būvniecību plāno uzsākt 2010.gada aprīlī, bet gāzes transportēšanu iecerēts uzsākt 2011.gada nogalē. Pēc būvniecības pabeigšanas 2012.gadā Nord Stream divi paralēlie cauruļvadi varēs nodrošināt 55 miljardu kubikmetru gāzes transportēšanu gadā no Krievijas uz Vāciju, kur tas pievienosies Eiropas enerģētikas tīkliem. Katrs cauruļvads būs aptuveni 1223
kilometrus garš, to transportēšanas jauda sasniegs 27,5 miljardus kubikmetru
gāzes gadā.
Gazprom parakstījis ilgtermiņa līgumus par 20 miljardu kubikmetru gāzes piegādi gadā caur Nord Stream gāzes vadu klientiem vairākās ES valstīs, ieskaitot Vāciju, Dāniju, Nīderlandi, Beļģiju, Franciju un Lielbritāniju.
Nord Stream akcionāri ir Gazprom (51%) akciju, Vācijas uzņēmumi BASF/Wintershall Holding AG (20%) un E.ON Ruhrgas AG (20%), kā arī Nīderlandes valsts uzņēmums N.V. Nederlandse Gasunie (9%).
Iepriekš presē cauruļvads, kas apiet Baltijas valstis un Poliju, nodēvēts par Molotova-Ribentropa cauruļvadu, jo tas tiek uzskatīts par daļu no ekskluzīvas vienošanās starp Maskavu un Berlīni. Eksperti uzskata, ka lētāk būtu uzbūvēt sauszemes cauruļvadu caur Austrumeiropu. Baltijas valstis un Polija izteikušās kritiski par šo projektu.