Kosova un integrācija Eiropas Savienībā ir kļuvušas par galvenajiem priekšvēlēšanu tematiem gan proeiropeiskajai partiju koalīcijai, kuru vada Serbijas prezidents Boriss Tadičs, gan nacionālradikāļiem. Tieši pēdējie, kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, vēlēšanās var saņemt lielāko balsu skaitu — ap 34%. B.Tadiča Demokrātiskā partija, kas izveidojusi priekšvēlēšanu apvienību ar citiem reformistu spēkiem, varētu iegūt 33% balsu. Tādēļ izšķiroša loma var izrādīties nacionālistiski noskaņotā premjera Vojislava Koštuņicas Serbijas demokrātiskajai partijai, kas, kā vēsta AFP, varētu iegūt ap 12% balsu.
B.Tadičs ir noraidījis iespēju veidot koalīciju ar V.Koštuņicu, turpretim serbu radikāļu līderis Tomislavs Nikoličs — nē. Otrajā variantā Serbijā būtu valdība, kas atteiktos no ciešākas sadarbības ar Eiropas Savienību, mēģinātu atgūt neatkarību pasludinājušo Kosovu un tuvinātos Krievijai. Politikas analītiķi norāda, ka nacionālradikāļu popularitātes pieaugums saistāms ar daudzu serbu vilšanos, ka laikā pēc Dienvidslāvijas līdera Slobodana Miloševiča gāšanas 2000.gadā valsts piedzīvojusi ekonomikas lejupslīdi un līdz ar tai piederējušajām teritorijām zaudējusi arī ietekmi.
"Viņi bloķēs mūsu pievienošanos Eiropas Savienībai un padarīs Serbiju par XXIgadsimta Kubu, kādu to izmantoja Krievija 60.gados veidojot attiecības ar ASV," nesen intervijā laikrakstam The International Herald Tribune sacīja pazīstamais serbu ekonomists Miša Brkičs. Pamatīgi tikusi kritizēta pagājušajā nedēļā notikusī ES Stabilitātes un asociācijas līguma parakstīšana ar Serbiju. V.Koštuņica nodēvēja šo vienošanos parakstījušo B.Tadiču par nodevēju. Atbalstot šo vienošanos, B.Tadičs esot atteicies no Kosovas, apgalvo nacionālisti.
Savukārt pats Serbijas prezidents stabilitātes un asociācijas līguma saistīšanu ar Kosovas jautājumu nodēvējis par brutāliem meliem. B.Tadičs uzsver — arī viņš joprojām uzskata, ka serbiem jāatgūst Kosova, taču tas iespējams vien mierīgā ceļā. Pašlaik svarīgākais esot Serbijas integrācija ES: "Tikai, stiprinot Serbijas ekonomiku, mēs varam nosargāt Kosovu." Par saspringto situāciju Serbijā liecina arī nāves draudu izteikšana B.Tadičam. Tos Belgradā uztver nopietni, ņemot vērā, ka 2003.gadā atentātā tika nogalināts demokrātiskās reformas atbalstījušais Serbijas premjers Zorans Džindžičs.
Jāpiebilst, ka Kosovas jautājums ir kļuvis arī par iemeslu svētdienas vēlēšanām — B.Tadiča un V.Koštuņicas partiju veidotā koalīcija izjuka, kad pēdējais nespēja samierināties ar Serbijas provinces atdalīšanos
Serbijas mērenie un prorietumnieciskie spēki cer, ka vairākums vēlētāju izvēlēsies ciešāku integrāciju Eiropā. Papildus cerību vieš iepriekšējie B.Tadiča un T.Nikoliča cīniņi. Divās pēdējās prezidenta vēlēšanās, kad abi izgāja divcīņā, uzvarēja B.Tadičs. Svētdiena rādīs, vai viņš to ir spējīgs izdarīt vēl vienu reizi.
***
vēlēšanas
Svētdien notiekošajās Serbijas parlamenta un pašvaldību vēlēšanās piedalīsies 22 partijas un vēlēšanu apvienības. Nozīmīgākās:
Kustība par Eiropeisku Serbiju, līderis Serbijas prezidents Boriss Tadičs. Apvienībā ietilpst Demokrātiskā partija, G17+, Serbijas atjaunošanas kustība un Sociāldemokrātu līga.
Serbijas radikālā partija, līderis Vojislavs Šešeļjs. Viņš atrodas apcietinājumā kara noziegumu tribunālā Hāgā, kampaņu vada Tomislavs Nikoličs.
Serbijas demokrātiskā partija, līderis Vojislavs Koštuņica. Savulaik — opozīcijas politiķis, kas atbalstīja Slobodana Miloševiča gāšanu, pēdējos gados paudis nacionālistiskus uzskatus.