Pirmdienas pusdienlaikā visā Norvēģijā dzīve uz mirkli iesala, nācijai ar klusuma brīdi pagodinot nonāvētos jauniešus, bet vēlāk pēcpusdienā savas durvis slēdza teju visi veikali un uzņēmumi, lai darbinieki varētu iziet ielās ar ziediem. Pilsētas laukumā, netālu no vietas, kur piektdien nogranda sprādziens, sanākušos uzrunāja politiskie līderi, aicinot neļauties vardarbīgām dusmām un pieminēt mirušos ar cieņu. Pēc tam tauta devās nolikt ziedus vietās, kur sprādzienā gāja bojā nevainīgi garāmgājēji, vietām izveidojot veselus ziedu paklājus. Sanākušo pūlī bija daudzu tautību un ticību pārstāvji.
Visai plašas pilsētas centra teritorijas joprojām bija slēgtas ar policijas lentēm un barjerām, aiz kurām joprojām skaidri redzams bija sprādziena pēdas – uz ielām mētājas gruži, daudzām ēkām izbiruši logu stikli, bet aiz nožogojumiem darbu turpina izmeklētāji. Daudziem vēl joprojām grūti noticēt, ka visu šo postažu varēja radīt viens pats fanātiķis. «Kad pirmoreiz izdzirdēju par sprādzienu, nodomāju, ka vienkārši uzsprāgusi pie valdības ēkas esošajā helikopteru piestātnē glabātā degviela. Tagad zinu, ka tā nebija, bet joprojām nespēju īsti noticēt, ka kas tāds varēja notikt Norvēģijā,» rādīdams uz ēku, kurai sprādziens norāvis visu augšējo stūri, stāsta datorspeciālists Jons.
Pie kādas statujas sastaptā Līna atzīst, ka par spīti norvēģu mierīgajai dabai, sanākušo pūlis labprāt nolinčotu A. Bēringu Breivīku. «Ne tikai iesist viņam, bet nosist. Labi vien ir, ka viņš cietumā pazudīs uz divdesmit vienu gadu. Šaubos, vai viņš no turienes iznāks ārā arī pēc tam, bet, ja iznāks, diez vai ilgi nodzīvos,» nikni nosaka padzīvojusī grāmatvede. Par spīti sabiedrībā valdošajam sašutumam policistu pūlī nav daudz un viss norit mierīgi. Cilvēki runā, apkampjas, daži pat smejas un sadalījušies draugu bariņos izklīst.
Netālu no skatuves, uz kuras ar uzrunām uzstājas politiķi, sastaptais Muhameds aizrāda: «Zinu, ka daudzi no sākuma gribēja vainot musulmaņus, un man ir kauns, ka ir cilvēki, kuru dēļ šāds priekšstats par mums pastāv. Šobrīd visiem ir jāvienojas nosodījumā, lai nekas tāds mūsu valstī nekad vairs nenotiktu.»
Piemiņas pasākumi pirmdien notika visā Norvēģijā, piemēram, nedaudz tālāk uz ziemeļiem esošajā Trondheimas pilsētiņā notika arī lāpu gājiens.