Par spīti ASV kosmosa izpētes programmas panākumiem, NASA 50.gadadienu trešdien sagaidīja ar nopietnām bažām par nākotni. Vašingtona likusi tai gatavoties cilvēku sūtīšanai uz Mēnesi un Marsu, taču aģentūras maks ir kļuvis tukšāks, un tai joprojām jāmaksā par agrāk uzsāktajām programmām. Vairāki NASA vadības pārstāvji situāciju raksturo kā pusmūža krīzi, taču eksperti ir noskaņoti vēl skeptiskāk. "Tā nav pusmūža krīze, tā ir katastrofa," AP otrdien sacīja bijušais NASA administrators Hanss Marks.
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija jeb NASA tika dibināta 1958.gadā kā pretsvars Padomju Savienības centieniem iekarot kosmosu. Sākotnēji tai bija paredzēti militāra rakstura mērķi, taču pamazām NASA tika ļauts nodoties tīri zinātniskām aktivitātēm, lai izmantotu sasniegumus propagandā. Pēc PSRS sabrukuma aģentūras nozīme Baltā nama skatījumā ievērojami mazinājās. USA Today norāda, ka 60.gados tai bija atvēlēti vairāk nekā trīs procenti valsts budžeta, bet pašlaik NASA jāiztiek ar nepilnu procentu jeb 17,3 miljardiem ASV dolāru (8,4 miljardiem latu).
Problēmas ar finansējumu aģentūrai var drīzumā likt īrēt Krievijas kosmosa kuģus, lai nokļūtu līdz pašas finansētajai Starptautiskajai kosmosa stacijai. Lai taupītu Mēness un Marsa iekarošanai nepieciešamos līdzekļus, tās vairākkārt izmantojamo kosmosa kuģi 2010.gadā paredzēts sūtīt pensijā, taču jaunais kuģis varētu būt gatavs tikai 2015.gadā. "Nav reāli prasīt nest pagātnes nastu — daudzkārt izmantojamo kosmosa kuģi un kosmosa staciju — un likt sākt ko jaunu bez papildu naudas," AP uzsvēra Sirakūzu universitātes politikas profesors Henrijs Lambraits.
Tomēr plāni par bāzi uz Mēness un Marsa apmeklējumu NASA darbiniekiem ļauj cerēt uz labāku nākotni. "Mūsu mērķis — mūsu uzdevums — ir radīt jaunas iespējas nākotnes paaudzēm," uzstājoties NASA jubilejas svinībās sacīja pirmais cilvēks uz Mēness Nīls Ārmstrongs.