Likumu kritizē arī starptautiskās organizācijas, jo Eiropas Savienības dalībvalstī nav iedomājama mērķtiecīga preses brīvības ierobežošana.
Jaunā likuma punkts, kas izraisījis lielākās diskusijas, uzliek laikrakstiem par pienākumu publicēt ziņu rakstos pieminēto cilvēku atbildes, ja viņi uzskata, ka raksts aizskāris viņu cieņu. Šī prasība būs spēkā arī tad, ja rakstā minētie fakti ir pilnīgi patiesi.
Slovākijas valdības vadītājs Roberts Fiko apgalvo, ka šis noteikums palīdzēs vienkāršiem lasītājiem aizstāvēt savu reputāciju. Slovākijas amatpersonas uzskata, ka jaunais likums "stiprinās demokrātiju un pilsoņu tiesības".Slovāku žurnālisti ir pretējās domās.
R.Fiko nosaucis presi par vienīgo īsto opozīciju un apvainojis žurnālistus kukuļu pieprasīšanā. Jaunais likums nodrošinās valdības amatpersonām iespēju bez maksas publicēt atbildes uz laikrakstu slejās pausto kritiku. "Pastāv nopietns risks, ka laikrakstu saturu turpmāk noteiks nevis redakcija, bet politiķi un viņu preses sekretāri, kas pieprasīs atbildes publicēšanu pēc katra kritiskā teikuma," spriež Pravda. Slovākijas lielākās avīzes nesen protestēja pret plānoto likumu visas publicējot vienādu pirmo lapu, kurā bija uzskaitīti jaunā likuma "septiņi grēki".
Slovākijas preses likumu kritizēja arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, kā arī starptautiskās žurnālistu organizācijas. "Eiropas Savienības dalībvalstī nedrīkst pieņemt likumu, kas tik ļoti atšķiras no demokrātijas standartiem, it sevišķi preses brīvības jomā," secina starptautiskā organizācija Žurnālisti bez robežām.
"Šis likums ierobežo vārda brīvību un demokrātiju Slovākijā," atzina opozīcijas līderis Mikulāšs Dzurinda. Opozīcija mēģināja saistīt preses likumu ar balsojumu par Eiropas Savienības reformu līguma ratifikāciju.
Opozīcija draudēja balsot pret Lisabonas līgumu, tomēr valdošā koalīcija spēja nodrošināt pietiekami daudz balsu, lai parlaments apstiprinātu līgumu arī bez opozīcijas atbalsta.
***
slovāku problēmas
3Slovākijas vārdam Eiropā bija slikta pieskaņa 90.gadu vidū, kad šajā valstī pie varas bija premjers Vladimirs Mečars. Viņa valdīšanas metodes izraisīja Slovākijas ieslīgšanu starptautiskā izolācijā. Rietumvalstis uzskatīja, ka V.Mečara režīms ir autoritārs un korumpēts, tāpēc vilcinājās ar uzaicinājumu kļūt par Eiropas Savienības un NATO locekli. ASV valsts sekretāre Madlēna Olbraita tolaik pat nodēvēja Slovākiju par "melno caurumu Eiropas sirdī"
31998.gadā V.Mečars zaudēja varu, un Slovākija sāka atgūt savas pozīcijas. Slovākijai izdevās piesaistīt ārvalstu investīcijas, valsts pievienojās ES un NATO
3Starptautisko kritiku nereti izraisa slovāku nacionālistu attieksme pret čigāniem un ungāru minoritāti. Slovākijas čigāni un ungāri uzskata, ka pret viņiem vērsta diskriminācija