Pasaules Bankas viceprezidents Eiropas un Vidusāzijas reģionā Filips Leūerū pagājušās nedēļas beigās atgādināja Ukrainai, ka tā atkārtoti ignorējusi solījumu naudas aizdevējiem - Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un ES - paaugstināt gāzes piegādes cenas iedzīvotājiem, lai tādā veidā palīdzētu valsts budžetam. «Gāzes cenas iekšzemes lietošanai faktiski ir subsidētas, un Naftogaz (valstij piederošs enerģētikas uzņēmums) gadu pēc gada strādā ar zaudējumiem, kas jānosedz,» viņa teikto atreferē Reuters.
Jāpārliecina arodbiedrība
Ukraina bija apņēmusies 1.septembrī paaugstināt cenu par gāzes piegādi mājsaimniecībām, bet no 1.oktobra - komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Plānotais cenu kāpums ir 20%. Apmaiņā pret šo un dažām citām prasībām SVF garantēja Ukrainai 16,4 miljardu ASV dolāru aizdevumu un ES noorganizēja vēl 1,7 miljardu dolāru kredītu gāzes infrastruktūras uzlabošanai. Līdz šim ukraiņi jau saņēmuši trīs maksājumus - 4,5 miljardu, 2,8 miljardu un 3,3 miljardu ASV dolāru apmērā.
«Mēs nepacelsim cenas mājsaimniecībām, jo neesam panākuši vienošanos ar arodbiedrībām,» aģentūra Bloomberg citē Ukrainas Nacionālās komisijas enerģētikas regulēšanai preses pārstāvi Jūliju Nečiporuku. Viņa apstiprināja, ka no 1.oktobra gāze par piektdaļu būs dārgāka komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kas rūpējas par apkuri un karsto ūdeni.
Ukraina bija vērsusies pēc finansiālas palīdzības arī pie Krievijas, taču pirms pāris dienām lielvalsts atteica nepakļāvīgajiem kaimiņiem piecu miljardu ASV dolāru aizdevumu. Kijeva vēlējās aizņemties naudu, lai pazemes glabātavās iesūknētu pietiekami daudz dabasgāzes rezervju un tādējādi izvairītos no piegāžu pārrāvumiem Eiropas klientiem. Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins pavēstīja, ka Krievija «rūpīgi seko», kā Ukraina pilda saistības ar SVF un kā fonda dalībvalsts atbalsta naudas piešķiršanu, taču neplāno aizdot kaimiņiem tieši, bez starptautisku institūciju starpniecības.
Pietrūkst naudas
Tikmēr Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira Bloomberg pasūdzējusies, ka valsts nevar atļauties ilgi gaidīt SVF aizdevuma otro kārtu februārī, tādēļ aizdevuma plāns būtu jāpārskata. SVF aizkavē nākamā kredīta piešķiršanu, jo Īslande nav atrisinājusi strīdu ar Lielbritāniju un Nīderlandi, kuras prasa atdot to pavalstnieku noguldījumus, kas gāja nebūtībā līdz ar ziemeļu salas banku bankrotu. «Mēs joprojām ceram, ka programma tiks pārskatīta oktobrī,» teica premjere, «tomēr ir skaidrs, ka SVF vēlas redzēt risinājumu Icesave (interneta konti, kuros tūkstošiem britu un nīderlandiešu noguldīja naudu) lietā.»
Īslandes valdība jūnijā panāca vienošanos par 3,74 miljardu ASV dolāru kredītu no Lielbritānijas un 1,76 miljardu - no Nīderlandes, lai atmaksātu depozītus. Tomēr iedzīvotāji nav mierā ar to, ka valstij jāmaksā par privāto banku pieļautajām kļūdām. Augustā veiktā aptaujā noskaidrots, ka 68% īslandiešu neatbalsta naudas atmaksāšanu ārzemniekiem. Tas sasaista rokas valdībai, jo premjerministre atzinusi, ka nespēj rīkoties pretēji vēlētāju interesēm.
Ziemeļvalstis un SVF Īslandei garantējuši aizdevumu 5,1 miljarda dolāru apmērā, no kura saņemts nepilns miljards.