Kā jau ziņots, pirmdien Ma paziņoja, ka Taivānai vajadzētu apsvērt iespēju tuvāko desmit gadu laikā noslēgt miera līguma ar Ķīnu, oficiāli izbeidzot pilsoņkaru, kas faktiski beidzies jau 1949.gadā.
Prezidenta ierosinājums ir izsaucis dalītas jūtas, jo miera līgums ir viens no smagākajiem jautājumiem Taivānas un Ķīnas sarežģītajās attiecības. "Mēs neparakstīsim līgumu, ja tas netiks apstiprināts referendumā," ceturtdien žurnālistiem apliecināja Ma.
Ma prezidentūras pirmais četru gadu termiņš tuvojas beigām, bet janvāra vidū viņš gatavojas atkārtoti kandidēt vēlēšanās uz valsts galvas amatu.
Pirmā prezidentūras termiņa laikā Ma ir koncentrējies uz ekonomisko sadarbību ar Ķīnu, pieturoties pie domas, ka tirdzniecība un ieguldījumi ir mazāk strīdīgi jautājumi nekā politiskas sarunas.
Taivānas opozīcija uz prezidenta ierosinājumu par miera līgumu ir reaģējusi visai nikni, apsūdzot Ma, ka tas šādi veicina Taivānas apvienošanos ar Ķīnu. "Ma atbild Ķīnas aicinājumam noteikt apvienošanās laika grafiku," paziņojusi opozīcijā esošā Demokrātiskā progresīvā partija.
Eksperti līdz šim norādījuši, ka miera līguma noslēgšana ir visai maz ticama varbūtība, jo, lai tas notiktu, būtu jāatbild uz virkni svarīgu jautājumu, arī par to, kas tieši no abām pusēm līgumu parakstīs.
1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.
Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.