Miera līgums ir viens no smagākajiem jautājumiem Taivānas un Ķīnas sarežģītajās attiecības, un tas tika atspoguļots arī prezidenta uzrunā, kurš solīja, ka šāds līgums tiks noslēgts vienīgi tad, ja tauta to vēlēsies.
"Attiecībām uzlabojoties pakāpeniskā un kārtīgā veidā, mēs tagad domājam par to, lai uzmanīgi izvērtētu, vai mums tuvāko desmit gadu laikā vajadzētu parakstīt miera līgumu," sacīja Ma. Priekšnosacījums miera līguma parakstīšanai ar Ķīnu ir "augsts Taivānas sabiedrības atbalsts" šai iecerei.
Ma, kura prezidentūras pirmais četru gadu termiņš tuvojas beigām, gatavojas atkārtoti kandidēt vēlēšanās uz valsts galvas amatu janvāra vidū.
Eksperti līdz šim norādījuši, ka miera līguma noslēgšana ir visai mazticama varbūtība, jo, lai tas notiktu, būtu jāatbild uz virkni svarīgu jautājumu, arī par to, kas tieši no abām pusēm līgumu parakstīs.
Pekina varētu ierosināt miera līguma parakstīšanu starp Ķīnas un Taivānas valdošajām partijām, jo, ja viena līguma slēdzēja puse būtu Taivāna, tas netieši nozīmētu, ka Ķīna atzīst salas valstiskumu.
1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.
Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.
Latvijai deviņdesmito gadu sākumā jau bija diezgan ciešas attiecības ar Taivānu un Rīgā bija atklāts arī Taivānas ģenerālkonsulāts. Tomēr pēc Pekinas asās reakcijas Latvijas valdība izlēma, ka valstij stratēģiski svarīgākas ir labas attiecības ar komunistisko Ķīnu, tāpēc Taivānai tika lūgts slēgt ģenerālkonsulātu, un pašlaik šīs valsts intereses Latvijā pārstāv Taibei misija.
Attiecības abu ķīniešu valstu starpā ir manāmi uzlabojušās, kopš pie varas Taivānā 2008.gadā nāca Pekinai simpatizējošā Gomindana partija.