Par jauno regulējumu balsoja 119 no 120 parlamentāriešiem. Plānots, ka likums stāsies spēkā tuvāko dienu laikā. Tā kā Jaunzēlandes galva oficiāli skaitās karaliene Elizabete II, lai likums stātos spēkā, tam jādod karaliskā piekrišana, ko Jaunzēlandē realizē ģenerālgubernators, pārstāvot karalienes gribu.
Jaunzēlandes premjere Džasinda Ārderna, kura publiski tika uzteikta par savu profesionālo darbību pēc traģēdijas, gan solidarizējoties ar upuru tuviniekiem, gan asi nosodot ekstrēmismu un iniciējot izmaiņas ieroču kontroles likumos, trešdien emocionālā uzrunā deputātiem atstāstīja piedzīvoto, apciemojot terora aktā cietušos: "Nevienam no cietušajiem cilvēkiem nebija tikai viena vienīga šauta brūce. Viņi uz visu dzīvi būs invalīdi, nemaz nerunājot par psiholoģisko traumu. Šādi ieroči ir izstrādāti tā, lai ar tiem nogalinātu. Izstrādāti tā, lai ar tiem sakropļotu. Un tieši tas notika 15. martā."
Saskaņā ar jauno regulējumu aizliegti automātiskie un faktiski visi pusautomātiskie militāra tipa ieroči, piemēram, pusautomātiskās kaujas triecienšautenes, kā arī aizliegtas dažādas ieroču modifikācijas, piemēram, lielas ietilpības magazīnas. Tāpat civilpersonas vairs nevarēs savā īpašumā iegūt pumpja darbības tipa bises, kurās var ielādēt vairāk nekā piecas patronas.
Tiem ieroču īpašniekiem, kuru rīcībā šobrīd ir šaujamie, kas saskaņā ar jauno regulējumu būs aizliegti, Jaunzēlande tos pārpirks - līdzīga shēma jau savulaik pēc asiņaina slaktiņa tika realizēta Austrālijā. Ārderna pieļauj, ka ieroču pārpirkšana valstij varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, "bet tā ir cena, kas mums jāmaksā, lai garantētu sabiedrības drošību".
Vienīgais, kurš balsoja pret likumprojektu, bija partijas ACT līderis Deivids Sīmors, kā pamatojumu savai izvēlei minot tieši neskaidrības ar pārpirkšanas mehānismu. Proti, Sīmors norāda, ka kompensācijas paredzētas tikai to ieroču īpašniekiem, kuriem ir nepieciešamās kategorijas atļaujas. Tas, viņaprāt, mudinātu cilvēkus, kuru īpašumā pašlaik bez nepieciešamās atļaujas ir turpmāk aizliegtie ieroči, neizmantot "amnestijas pret samaksu" iespēju, proti, viņi paturētu šaujamos un attiecīgi palielinātos ieroču melnā tirgus īpatsvars.
"Ja liels skaits ieroču netiks nodoti, mēs riskējam ar to, ka izveidosies liela melnā tirgus daļa, kur apritē būs bīstami ieroči. Tas galu galā var novest pie lielāka riska," uzskata ACT deputāts.
Pareizaisvirsraksts
Fakts