"Viņa ir pārtraukusi badastreiku. Mēs sākam atgriezties pie normāla uztura režīma," skaidroja ārsts. "Šis process ilgs vairākas dienas." "Viņa ir ļoti vāja, un mums būs jānogaida vairākas dienas, lai situācija stabilizētos," piebilda Harmss.
Pēc Timošenko meitas Jevgēņijas sniegtās informācijas, atsakoties no pārtikas, ieslodzītā politiķe svarā nokritusies par desmit kilogramiem.
Jāatgādina, ka Timošenko trešdienas rītā no cietuma tika pārvesta uz slimnīcu. Timošenko uzsāka badastreiku pēc tam, kad viņu, pēc pašas vārdiem, piekāvuši apsargi, kas ekspremjeri ar varu nogādājuši vietējā slimnīcā, lai tur ārstētu viņas muguras sāpes, kuru dēļ Oranžās revolūcijas līdere nespēja piedalīties jaunā tiesas procesā. Politiķei konstatēta mugurkaula diska trūce.
Varasiestādes liegušas Timošenko izbraukt no valsts, lai ārvalstīs saņemtu medicīnisko palīdzību, bet no Ukrainas mediķu pakalpojumiem viņa atteikusies, jo bažījas, ka viņu varētu inficēt vai noindēt. Tādēļ panākts kompromiss, ka politiķe nogādāta Harkovas slimnīcā, kur viņu ārstēs vācu mediķi. "Mēs sāksim pamatīgu ārstniecības programmu, kas prasīs zināmu laiku - visticamāk, tās būs astoņas nedēļas līdz pat vairāki mēneši," atklāja mediķis.
Pagājušā gada oktobrī Timošenko tika piespriests septiņu gadu cietumsods par Ukrainai neizdevīga gāzes piegāžu līguma noslēgšanu ar Krieviju, bet viņai varētu tikt piespriesti vēl 12 gadi cietumā, ja tiesa atzīs viņu par vainīgu jaunos apsūdzības punktos.
Pirmo tiesas spriedumu Timošenko ir apstrīdējusi, tomēr notiesāšana par jaunām apsūdzībām ievērojami apgrūtinātu bijušās premjeres un viņas atbalstītāju cīņu par viņas atbrīvošanu no Harkovas sieviešu cietuma. Jaunās apsūdzības saistītas ar fondu līdzekļu piesavināšanos 405,5 miljonu dolāru (aptuveni 217 miljonu latu) apmērā laikā, kad Timošenko vadīja uzņēmumu "Ukrainas vienotās enerģētikas sistēmas". Aizdomās par līdzīgiem pārkāpumiem Timošenko tika aizturēta jau 2001.gadā, taču drīz vien viņa tika atbrīvota un viņai izvirzītās apsūdzības atceltas.
Timošenko jautājuma dēļ Ukraina nonāk aizvien dziļākā starptautiskā izolācijā, jo virkne Eiropas valstu un institūciju līderu nolēmuši neapmeklēt Ukrainu. Paužot satraukumu par cilvēktiesību situāciju Ukrainā un attieksmi pret Timošenko, virkne Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu prezidentu atteicās doties uz 11. un 12.maijā Jaltā paredzēto samitu. Tādēļ Kijevai nācās šo sanāksmi pārcelt uz nenoteiktu laiku.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu un bloka tieslietu komisāre Viviana Redinga nolēmuši neapmeklēt šovasar Ukrainā notiekošās Eiropas futbola čempionāta finālturnīra spēles. Iespējams, Ukrainā notiekošos mačus neapmeklēs arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Kā pavēstīja viņas pārstāvis, tas būs atkarīgs no Timošenko jautājuma.
Eiropas Savienība ceturtdien apstiprināja, ka visi bloka komisāri boikotēs Ukrainā nākamajā mēnesī gaidāmās Eiropas futbola čempionāta spēles, šādi protestējot pret situāciju, kādā nonākusi Timošenko.