"Traģēdija Japānā vēl vairāk sarežģīs tāda finansējuma meklējumus," Degutiene teica intervijā radiostacijai "Žiniu radijas".
Seima spīkere atzina, ka Lietuvas enerģētikas tirgus plāna izveidē galvenais šobrīd ir izveidot elektroenerģētikas tīklus ar Rietumiem un attīstīt alternatīvo enerģiju.
"Mēs gaidīsim ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) novērtējumu par sekām un dramatisko situāciju, kas tagad izveidojusies Japānā," teica Degutiene.
Lietuvas parlamenta spīkere arī uzsvēra, ka Lietuvai "milzīgas bažas" rada Baltkrievijas plāni būvēt jaunu AES 50 kilometru attālumā no Viļņas.
"Baltkrievija līdz šim, plānojot atomelektrostacijas celtniecību, nav veikusi tās ietekmes uz vidi novērtējumu pēc starptautiski pieņemtajiem standartiem, nav organizējusi publisko šī projekta apspriešanu Lietuvā," teica Degutiene.
Lietuvas pārstāvji skaidro, ka šobrīd norisinās tiešās sarunas ar potenciālajiem Visaginas AES stratēģiskajiem investoriem. Viļņa cer šā gada laikā atrast stratēģisko investoru jaunajai AES, ko tā plāno būvēt kopā ar Latviju, Igauniju un Poliju pēc Eiropas Savienības (ES) prasībām slēgtās Ignalinas AES vietā.
Baltkrievija plāno būvēt jaunu AES Grodņas apgabala Ostrovecā, kas atrodas 23 kilometrus no Lietuvas robežas. Šo projektu Lietuva asi kritizē. Viļņa oficiāli ir paudusi bažas par stacijas ietekmi uz vidi.
Baltkrievija un Krievija otrdien vienojās par jaunās Baltkrievijas AES finansēšanu, bet Lietuva iesniedza Baltkrievijai notu par plānu būvēt AES.
Zemestrīces radīto bojājumu dēļ Fukusimas 1.AES Japānā notikusi radiācijas noplūde.