Šo rūpnīcu uzbūvēja Somijas koncerns Metsa—Botnia, kas savulaik gribēja būvēt celulozes rūpnīcu arī Latvijā. Šis projekts neguva Latvijas valdības piekrišanu, jo pret to kategoriski iebilda vides aizstāvji, kas raizējās par Daugavas piesārņošanu. Nesagaidot pozitīvu atbildi, somu uzņēmums aizgāja no Latvijas un pievērsās Urugvajas celulozes rūpnīcai. Šajā projektā tika ieguldīti 1,2 miljardi ASV dolāru. Tas ir lielākais ārvalstu investīciju projekts Urugvajas vēsturē.
Pret celulozes rūpnīcas būvēšanu pie Urugvajas upes iebilda kaimiņvalsts Argentīna, kas ir satraukta par iespējamo vides piesārņojumu. Argentīna apgalvo, ka Urugvaja pārkāpusi 1975.gada līgumu, saskaņā ar kuru abām valstīm jāvienojas par visiem jautājumiem, kas saistīti ar robežupes izmantošanu. Argentīna vērsās pie Starptautiskās tiesas Hāgā, kas pašlaik izskata šo lietu. Ja spriedums būs Urugvajai nelabvēlīgs, celulozes rūpnīcu var nākties pārveidot vai pat slēgt. Urugvajas pārstāvji uzsver, ka kopš 2007.gada, kad rūpnīca sāka darbu, robežupes ūdens kvalitāte nav pasliktinājusies.