Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī, kurš bija iecerējis ES izveidot ciešu Vidusjūras valstu savienību, šonedēļ nācās vilties. Eiropas Komisijai, nākot klajā ar savu plānu ES un tās dienvidu kaimiņu sadarbības intensificēšanai, liela daļa Francijas ieceru bija pazudušas. Tiesa, citu ES valstu nobremzētā N.Sarkozī vēlme uz Eiropas Savienības pamatiem izveidot spēcīgu pie Vidusjūras dzīvojošo klubiņu, pamudinājusi arī citus reģionus meklēt līdzīgus sadarbības modeļus. Tā nākampirmdien Polija ES ārlietu ministru sanāksmē grasās nākt klajā ar savu priekšlikumu sadarbības pastiprināšanai ar Eiropas Savienības austrumu kaimiņvalstīm.
N.Sarkozī sākotnēji bija iecerējis, ka Vidusjūras savienībā ietilps tikai ES dienvidu valstis, taču otrdien publiskotais priekšlikums paredz visu dalībvalstu iesaistīšanos. "Šīs iniciatīvas mērķis ir pastiprināt, atjaunot mūsu attiecības ar Vidusjūras valstīm," uzsvēra ES ārlietu komisāre Benita Ferēro-Valdnere. Tagad reizi divos gados savienībā ietilpstošo valstu līderi pulcēsies kopīgā sammitā, tiks izveidota prezidentūra, kurā būs abu pušu pārstāvji, un sekretariāts. Pamatus Vidusjūras savienībai plānots likt 13.jūlijā Parīzē.
EK uzsver, ka šī jaunā savienība stāsies tā dēvētā Barselonas procesa vietā. Tam pamati tika likti 1995.gadā, un visa Vidusjūras, kā arī ES valstis apvienojošā procesa uzdevums bija stiprināt politiskās un ekonomiskās attiecības.
Jaunajā savienībā ietilps 27 ES dalībvalstis, kā arī Albānija, Alžīrija, Ēģipte, Jordānija, Izraēla, Libāna, Lībija, Mauritānija, Maroka, Palestīniešu pašpārvalde, Tunisija, Sīrija, Turcija, Bosnija, Horvātija, Melnkalne un Monako. Pagaidām nav skaidrs, ka šī savienība būs veiksmīgāka, jo viens no iemesliem, kādēļ tika bremzēts Barselonas process, bija Izraēlas un arābu valstu nesaskaņas.
Neizolē Turciju
Pirmo reizi N.Sarkozī ar šo ideju nāca klajā pagājušajā gadā savā priekšvēlēšanu kampaņā. Viņaprāt, šis arī būtu ietvars, kurā varētu nodrošināt ciešāku Turcijas sadarbību ar ES, taču attālināt tās iestāšanās iespēju ES. Viena no galvenajām N.Sarkozī idejas bremzētājām bija Vācija. B.Ferero-Valdnere šonedēļ uzsvēra, ka savienība ļaus atvieglot sadarbību tirdzniecībā un tūrismā.
Austrumeiropai sava
Tikmēr Polijas Ārlietu ministrija šonedēļ atkārtoti paziņoja par Varšavas plānu izveidot līdzīgu sadarbības ietvaru ar ES austrumu kaimiņiem.
Polijas plāns paredz, ka sadarbība tiktu stiprināta ar valstīm, ar kurām ES sadarbojas tā dēvētajā kaimiņpolitikā. Tās būtu Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldova un Ukraina. Kā vēstīja Polijas ziņu aģentūra PAP, forumā tiktu runāts par vīzu atvieglojumiem, tirdzniecības vienkāršošanu, sadarbību studentu apmaiņā, vides aizsardzībā un enerģētikā. Atšķirībā no Vidusjūras savienības tai nebūtu pašai sava sekretariāta, bet to vadītu EK un finansētu no kaimiņpolitikai atvēlētajiem līdzekļiem. Polijas mediji vēsta, ka atbalstu šai idejai paudis arī N.Sarkozī, apmaiņā pret to nodrošinot Varšavas atbalstu Vidusjūras savienībai.