Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Vēlētāji Brazīliju uztic labēji noskaņotajam Bolsonaru

Brazīlijā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis galēji labējais kandidāts Žairs Bolsonaru. Pēc 99,9% balsu saskaitīšanas vēlēšanu komisija paziņojusi, ka Bolsonaru ieguvis 55,13% balsu, bet viņa sāncensis Sanpaulu eksmērs Fernandu Adads - 44,87% balsu.

 

Uzvaras runā, kuru Bolsonaru teica savās mājās un kas tika translēta sociālajā tīklā Facebook, viņš sacīja: "Mēs kopā mainīsim Brazīlijas likteni." Esot prezidenta amatā, Bolsonaru solīja ievērot Bībeli un konstitūciju. "Mēs nevaram turpināt flirtēt ar sociālismu, komunismu, populismu un kreiso ekstrēmismu," uzsvēra jaunievēlētais Brazīlijas prezidents.

1. janvārī Bolsonaru prezidenta amatā nomainīs Mišelu Temeru.

63 gadus vecais atvaļinātais armijas kapteinis Bolsonaru priekšvēlēšanu kampaņas laikā solījis atvieglot ieroču kontroles likumus un samazināt noziedzību, bet kritiķi bažījas, ka Bolsonaru nākšana pie varas var dot gluži pretēju efektu - veicināt vardarbību un sašūpot valsts demokrātijas pamatus.

Bolsonaru popularitāti daļēji vairojusi sabiedrības neapmierinātība ar augsto noziedzības līmeni. 2017. gadā Brazīlijā vardarbīgā nāvē miruši vairāk nekā 63 000 cilvēku, kas ir par 2,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina nevalstiskās organizācijas Sabiedriskās drošības forums publiskotie dati.

Vēlēšanu pirmajā kārtā 7. oktobrī   Bolsonaru izcīnīja 46% balsu, Adadu atstājot otrajā vietā ar 29%. Atbalsts Bolsonaru  kopš 7.oktobra turpinājis augt, palielinot viņa izredzes uzvarēt vēlēšanās. Daudzus vēlētājus izšķirties par labu Bolsonaru  mudinājusi arī nepatika pret gadiem ilgi dominējošo partiju PT, kas iesaistīta pastāvīgos korupcijas skandālos un kuras virzītie kandidāti uzvarējuši pēdējās četrās prezidenta vēlēšanās.

Spēcīga labējā spārna kustība Brazīlijā nav bijusi kopš militārā režīma beigām 1985. gadā, taču lielie korupcijas skandāli, kuros iejaukta PT un citas partijas, augošais noziedzības līmenis un ekonomiskā lejupslīde 2015. un 2016. gadā veicinājusi Bolsonaru  popularitāti.

Vienīgais kandidāts, kuram bija pa spēkam sakaut Bolsonaru, ir bijušais valsts prezidents Luiss Inasiu da Silva, taču viņam tika liegts kandidāt vēlēšanās - viņš notiesāts par korupciju.

Bolsonaru, kurš ir Sociālliberālās partijas līderis un  bijis kongresmenis kopš 1991. gada, sevi pozicionē kā politisko autsaideru, kurš atbrīvošot Brazīliju no noziedzības un korupcijas. Viņš atzinīgi izteicies par militāro diktatūru, kas pārvaldīja Brazīliju no 1964. līdz 1985. gadam, un solījis ministru amatos iecelt armijas ģenerāļus.

Galēji labējo pārstāvim tiek pārmesti arī aizskarošie izteikumi, kurus viņš veltījis sievietēm, melnādainajiem un homoseksuāļiem.

Sieviešu organizācijas ir sākušas kampaņu pret Bolsonaru un aicinājušas protestēt. Taču zīmīgi, ka vēlēšanu pirmajā kārtā savas balsis par Bolsonaru atdeva arī sievietes un melnādainie, lai sodītu ilgi pei varas bijušās partijas, norāda Sanpaulu Federālās universitātes socioloģe Estere Solanu.

Top komentāri

ļuļa
ļ
"Mēs nevaram turpināt flirtēt ar sociālismu, komunismu, populismu un kreiso ekstrēmismu," - un kas te nepareizs pateikts?
skaitļi
s
Par Bolsonaru balsoja 65% baltādaino, 52% melnādaino un jaukteņu, 64% aziātu un vietējo indiāņu.
ha-ha-ha
h
"uztic labēji noskaņotajam". Tik vien. Netiek nosaukts ne par populistu, ne par galēji labējo, ne par nacionālistu, ne par Brazīlijas Trampu. Vai būtu noticis pavērsiens "Dienas" domāšanā? Vai vienkārši saimnieki ir likuši piebremzēt, jo viņiem ir lielas intereses Brazīlijā?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits