"Papildus šiem nāves gadījumiem zemestrīces šajā laika posmā ir tieši ietekmējušas vēl divus miljardus cilvēku," norādīts pētījumā.
Visvairāk upuru prasīja 2010.gada 12.janvāra 7,0 magnitūdu zemestrīce Haiti, kas nogalināja 316 000 cilvēku.
Otrā postošākā bija 2004.gada 26.decembra 9,1 magnitūdu zemestrīce pie Indonēzijas, kas izraisīja postošu cunami Indijas okeānā un aiznesa 227 000 cilvēku dzīvības.
Trešais lielākais upuru skaits bija 2008.gada 12.maija 7,9 magnitūdu zemestrīcē Ķīnas dienvidrietumu provincē Sičuaņā, kad gāja bojā 87 500 cilvēku.
"Spēcīgu zemestrīču rezultātā upuru skaits var sasniegt vienu līdz astoņus procentus no apdraudētajiem iedzīvotājiem," teikts pētījumā. "Bojāgājušo un ievainoto proporcija atšķiras, taču daudzos pētījumos tas ir viens pret trim."
Upuru skaits pieaug viļņveidīgi, sākot no tūlītējas bojāejas no grūstošām ēkām un pēc tam dažas stundas vēlāk cilvēki mirst no nāvējošiem ievainojumiem iekšējiem orgāniem.
Izdzīvojušajiem galvenie ievainojumi ir krītošu priekšmetu nodarīti bojājumi nierēm, aknām un liesai, kam seko muguras bojājumi, kaulu lūzumi un plēstas brūces.
Visneaizsargātākā grupa ir bērni, kuri veido 25 līdz 53 procentus no zemestrīcēs cietušajiem.
Ilgākā termiņā zemestrīcēm ir arī smaga ietekme uz garīgo veselību, vairumā gadījumu izraisot depresiju.
Pētījuma autori brīdina, ka zemestrīču radītās briesmas pastiprināties, jo pasaules iedzīvotāju skaits turpina pieaugt un pilsētas izplešas zemestrīču apdraudētajās zonās.
Lielākās pilsētas seismiski aktīvajos reģionos ir Tokija (32 miljoni iedzīvotāju), Mehiko (20 miljoni) un Losandželosa (15 miljoni).