Ziņojumā secināts, ka Siņdzjanā kopš 2017.gada novērojams straujš bezprecedenta kritums oficiālajos dzimstības rādītājos.
No 2017.gada, kad Ķīna sāka kampaņu dzimstības kontrolēšanai Siņdzjanā, līdz 2019.gadam šajā reģionā dzimstība samazinājās par gandrīz 50%, un apgabali, kurus galvenokārt apdzīvo uiguri un citas minoritātes, piedzīvoja daudz straujāku dzimstības samazināšanos nekā citi apgabali, secinājis ASPI.
Pēdējo gadu laikā tūkstošiem uiguru snieguši liecības par ieslodzīšanu internēšanas nometnēs, ko eksperti vērtē kā minoritāšu piespiedu asimilācijas kampaņu. Cilvēktiesību aizstāvji norāda, ka Sjiņdzjanas iedzīvotāji tiek nodarbināti piespiedu darbā, bet sievietes pakļautas piespiedu sterilizācijai.
Savukārt Ķīnas valdība apgalvo, ka nometnes, kurās kopš 2017.gada pabijuši vairāk nekā miljons cilvēku, esot "profesionālās apmācības centri" un to mērķis ir izskaust ekstrēmismu un terorismu.
Pekina apgalvo, ka izmaiņas dzimstībā ir saistītas ar veselības aprūpes un ekonomikas uzlabošanos, un stingri noraida apsūdzības genocīdā.
ASPI ziņojums balstīts uz Ķīnas valdības datiem, tostarp martā publicēto informāciju par iedzīvotāju skaitu reģionos.
"Mūsu analīze balstās uz iepriekšējo darbu un sniedz pārliecinošus pierādījumus tam, ka Ķīnas valdības politika Sjiņdzjanā varētu būt pielīdzināma genocīdam," teikts ziņojumā.
Ķīnas varasiestādes izmanto dažādas metodes, lai atturētu cilvēkus laist pasaulē bērnus, tostarp, piemēro sodanaudas, iesloga nometnēs vai draud ieslodzīt, teikts ziņojumā.
Rietumos arvien biežāk izskan aicinājumi izmeklēt, vai Ķīnas politika Siņdzjanā nebūtu uzskatāma par genocīdu.
ASV valdība un parlamenti citās valstīs, tostarp Lielbritānijā un Kanādā jau atzinuši Ķīnas politiku Siņdzjanā par genocīdu.
Saskaņā ar 1948.gadā pieņemto ANO konvenciju par genocīda noziegumu novēršanu un sodīšanu būtu nepieciešami pierādījumi Pekinas nodomam iznīcināt etnisko minoritāti, lai atzītu Ķīnas politiku šajā reģionā par genocīdu.